Cariyāpiṭaka

Yudhañ­jaya­vagga

Saccapāramī 5

Kaṇha­dī­pāyana­cariya

“Punāparaṃ yadā homi,
kaṇhadīpāyano isi;
Paro­paññā­sa­vassāni,
anabhi­rato­cariṃ ahaṃ.

Na koci etaṃ jānāti,
Anabhi­rati­manaṃ mama;
Ahañhi kassaci nācikkhiṃ,
Arati me carati mānase.

Sabrahmacārī maṇḍabyo,
sahāyo me mahāisi;
Pubba­kamma­samā­yutto,
sūlamāropanaṃ labhi.

Tamahaṃ upaṭṭhahitvāna,
ārogya­manupā­payiṃ;
Āpucchitvāna āgañchiṃ,
yaṃ mayhaṃ sakamassamaṃ.

Sahāyo brāhmaṇo mayhaṃ,
bhariyaṃ ādāya puttakaṃ;
Tayo janā samāgantvā,
āgañchuṃ pāhunāgataṃ.

Sammodamāno tehi saha,
nisinno sakamassame;
Dārako vaṭṭa­manuk­khipaṃ,
āsī­visa­ma­kopayi.

Tato so vaṭṭagataṃ maggaṃ,
anvesanto kumārako;
Āsīvisassa hatthena,
uttamaṅgaṃ parāmasi.

Tassa āmasane kuddho,
sappo visabalassito;
Kupito paramakopena,
aḍaṃsi dārakaṃ khaṇe.

Sahadaṭṭho āsīvisena,
dārako papati bhūmiyaṃ;
Tenāhaṃ dukkhito āsiṃ,
mama vāhasi taṃ dukkhaṃ.

Tyāhaṃ assāsayitvāna,
dukkhite sokasallite;
Paṭhamaṃ akāsiṃ kiriyaṃ,
aggaṃ saccaṃ varuttamaṃ.

‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto,
Puññatthiko acariṃ brahmacariyaṃ;
Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ,
Vassāni paññā­sa­samā­dhi­kāni.

Akāmako vāhi ahaṃ carāmi,
Etena saccena suvatthi hotu;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’.

Saha sacce kate mayhaṃ,
visavegena vedhito;
Abujjhitvāna vuṭṭhāsi,
arogo cāsi māṇavo;
Saccena me samo natthi,
esā me saccapāramī”ti.

Kaṇha­dīpā­ya­na­cari­yaṃ ekādasamaṃ.