Netti

Paṭi­niddesa­vāra

Vibhaṅga 2

Vicaya­hā­ravi­bhaṅga

Tattha katamo vicayo hāro? “Yaṃ pucchitañca vissajjitañcā”ti gāthā, ayaṃ vicayo hāro.

Kiṃ vicinati? Padaṃ vicinati, pañhaṃ vicinati, visajjanaṃ vicinati, pubbāparaṃ vicinati, assādaṃ vicinati, ādīnavaṃ vicinati, nissaraṇaṃ vicinati, phalaṃ vicinati, upāyaṃ vicinati, āṇattiṃ vicinati, anugītiṃ vicinati, sabbe nava suttante vicinati. Yathā kiṃ bhave, yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati—

“Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito)
Kenassu nappakāsati;
­Kissā­bhi­lepanaṃ brūsi,
Kiṃ su tassa mahabbhayan”ti.

Imāni cattāri padāni pucchitāni, so eko pañho. Kasmā? Eka­vatthu­parig­gahā, evañhi āha—“kenassu nivuto loko”ti lokādhiṭṭhānaṃ pucchati, “kenassu nappakāsatī”ti lokassa appakāsanaṃ pucchati, “­kissā­bhi­lepanaṃ brūsī”ti lokassa abhilepanaṃ pucchati, “kiṃsu tassa mahabbhayan”ti tasseva lokassa mahābhayaṃ pucchati. Loko tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko.

Tattha visajjanā—

“Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā)
Vivicchā pamādā nappakāsati;
Jappā­bhi­lepanaṃ brūmi,
Dukkhamassa mahabbhayan”ti.

Imāni cattāri padāni imehi catūhi padehi visajjitāni paṭhamaṃ paṭhamena, dutiyaṃ dutiyena, tatiyaṃ tatiyena, catutthaṃ catutthena.

“Kenassu nivuto loko”ti pañhe “avijjāya nivuto loko”ti visajjanā. Nīvaraṇehi nivuto loko, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Yathāha bhagavā “sabbasattānaṃ, bhikkhave, sabbapāṇānaṃ sabbabhūtānaṃ pariyāyato ekameva nīvaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ avijjā, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Sabbasova, bhikkhave, avijjāya nirodhā cāgā paṭinissaggā natthi sattānaṃ nīvaraṇanti vadāmī”ti. Tena ca paṭhamassa padassa visajjanā yuttā.

“Kenassu nappakāsatī”ti pañhe “vivicchā pamādā nappakāsatī”ti visajjanā. Yo puggalo nīvaraṇehi nivuto, so vivicchati. Vivicchā nāma vuccati vicikicchā. So vicikicchanto nābhisaddahati, na abhisaddahanto vīriyaṃ nārabhati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya. So idhappa­māda­manu­yutto viharati pamatto, sukke dhamme na uppādiyati, tassa te anuppādiyamānā nappakāsanti, yathāha bhagavā—

“Dūre santo pakāsanti,
himavantova pabbato;
Asantettha na dissanti,
rattiṃ khittā yathā sarā;
Te guṇehi pakāsanti,
kittiyā ca yasena cā”ti.

Tena ca dutiyassa padassa visajjanā yuttā.

“­Kissā­bhi­lepanaṃ brūsī”ti pañhe “jappā­bhi­lepanaṃ brūmī”ti visajjanā. Jappā nāma vuccati taṇhā. Sā kathaṃ abhilimpati? Yathāha bhagavā—

“Ratto atthaṃ na jānāti,
ratto dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti,
yaṃ rāgo sahate naran”ti.

Sāyaṃ taṇhā āsatti­bahulassa puggalassa “evaṃ abhijappā”ti karitvā tattha loko abhilitto nāma bhavati, tena ca tatiyassa padassa visajjanā yuttā.

“Kiṃ su tassa mahabbhayan”ti pañhe “dukkhamassa mahabbhayan”ti visajjanā. Duvidhaṃ dukkhaṃ—kāyikañca cetasikañca. Yaṃ kāyikaṃ idaṃ dukkhaṃ, yaṃ cetasikaṃ idaṃ domanassaṃ. Sabbe sattā hi dukkhassa ubbijjanti, natthi bhayaṃ dukkhena samasamaṃ, kuto vā pana tassa uttaritaraṃ? Tisso dukkhatā— dukkhadukkhatā saṅ­khā­ra­duk­khatā vipari­ṇāma­duk­khatā. Tattha loko odhaso kadāci karahaci duk­kha­duk­kha­tāya muccati. Tathā vipari­ṇāma­duk­kha­tāya. Taṃ kissa hetu? Honti loke appābādhāpi dīghāyukāpi. Saṅ­khā­ra­duk­kha­tāya pana loko anupādisesāya nibbānadhātuyā muccati, tasmā saṅ­khā­ra­duk­khatā dukkhaṃ lokassāti katvā dukkhamassa mahabbhayanti. Tena ca catutthassa padassa visajjanā yuttā. Tenāha bhagavā “avijjāya nivuto loko”ti.

“Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito)
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi,
Kena sotā pidhīyare”.

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te dve pañhā. Kasmā? Ime hi bat­vādhi­vaca­nena pucchitā. Evaṃ samāpannassa lokassa evaṃ saṃkiliṭṭhassa kiṃ lokassa vodānaṃ vuṭṭhānamiti, evañhi āha.

Savanti sabbadhi sotāti asamāhitassa savanti abhij­jhāb­yāpā­dappa­māda­bahulassa. Tattha yā abhijjhā ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yo byāpādo ayaṃ doso akusalamūlaṃ, yo pamādo ayaṃ moho akusalamūlaṃ. Tassevaṃ asamāhitassa chasu āyatanesu taṇhā savanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā ­phoṭṭhab­ba­taṇhā dhammataṇhā, yathāha bhagavā—

“Savatī”ti ca kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Cakkhu savati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu paṭihaññatīti. Sotaṃ … pe … ghānaṃ … jivhā … kāyo … mano savati manāpikesu dhammesu amanāpikesu paṭihaññatīti. Iti sabbā ca savati, sabbathā ca savati. Tenāha “savanti sabbadhi sotā”ti.

“Sotānaṃ kiṃ nivāraṇan”ti pari­yuṭ­ṭhā­na­vighā­taṃ pucchati, idaṃ vodānaṃ. “Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare”ti anusa­ya­samug­ghātaṃ pucchati, idaṃ vuṭṭhānaṃ.

Tattha visajjanā—

“Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,
Paññāyete pidhīyare”ti.

Kāyagatāya satiyā bhāvitāya bahulīkatāya cakkhu nāviñchati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu na paṭihaññati, sotaṃ … pe … ghānaṃ … jivhā … kāyo … mano nāviñchati manāpikesu dhammesu, amanāpikesu na paṭihaññati. Kena kāraṇena? Saṃ­vuta­ni­vāri­tattā indriyānaṃ. Kena te saṃ­vuta­ni­vāritā? Satiārakkhena. Tenāha bhagavā—“sati tesaṃ nivāraṇan”ti.

Paññāya anusayā pahīyanti, anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānā pahīyanti. Kissa, anusayassa pahīnattā? Taṃ yathā khan­dha­vantassa rukkhassa anava­sesa­mū­luddha­raṇe kate puppha­phala­palla­vaṅ­ku­rasantati samucchinnā bhavati. Evaṃ anusayesu pahīnesu pari­yuṭ­ṭhā­na­santati samucchinnā bhavati pidahitā paṭicchannā. Kena? Paññāya. Tenāha bhagavā “paññāyete pidhīyare”ti.

“Paññā ceva sati ca, (iccāyasmā ajito)
Nāmarūpañca mārisa;
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi,
Katthetaṃ uparujjhatī”ti.

“Yametaṃ pañhaṃ apucchi,
ajita taṃ vadāmi te;
Yattha nāmañca rūpañca,
asesaṃ uparujjhati;
Viññāṇassa nirodhena,
etthetaṃ uparujjhatī”ti.

Ayaṃ pañhe anusandhiṃ pucchati. Anusandhiṃ pucchanto kiṃ pucchati? Anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ. Tīṇi ca saccāni saṅkhatāni nirodha­dhammāni dukkhaṃ samudayo maggo, nirodho asaṅkhato. Tattha samudayo dvīsu bhūmīsu pahīyati dassanabhūmiyā ca bhāvanābhūmiyā ca. Dassanena tīṇi saṃyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlab­bata­parāmāso, bhāvanāya satta saṃyojanāni pahīyanti kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā. Tedhātuke imāni dasa saṃyojanāni pañ­co­rambhā­giyāni pañ­cuddham­bhāgi­yāni.

Tattha tīṇi saṃyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlab­bata­parāmāso anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Satta saṃyojanāni kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā aññindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Yaṃ pana evaṃ jānāti “khīṇā me jātī”ti, idaṃ khaye ñāṇaṃ. “Nāparaṃ itthattāyā”ti pajānāti, idaṃ anuppāde ñāṇaṃ. Imāni dve ñāṇāni aññātā­vin­dri­yaṃ. Tattha yañca anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ yañca aññindriyaṃ, imāni aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇantassa nirujjhanti, tattha yañca khaye ñāṇaṃ yañca anuppāde ñāṇaṃ, imāni dve ñāṇāni ekapaññā.

Api ca āramma­ṇa­saṅ­ketena dve nāmāni labbhanti, “khīṇā me jātī”ti pajānantassa khaye ñāṇanti nāmaṃ labhati, “nāparaṃ itthattāyā”ti pajānantassa anuppāde ñāṇanti nāmaṃ labhati. Sā pajānanaṭṭhena paññā, yathādiṭṭhaṃ apilā­panaṭ­ṭhena sati.

Tattha ye pañcu­pādā­nak­khan­dhā, idaṃ nāmarūpaṃ. Tattha ye phassa­pañca­makā dhammā, idaṃ nāmaṃ. Yāni pañcindriyāni rūpāni, idaṃ rūpaṃ. Tadubhayaṃ nāmarūpaṃ viñ­ñā­ṇasam­payut­taṃ tassa nirodhaṃ bhagavantaṃ pucchanto āyasmā ajito pārāyane evamāha—

“Paññā ceva sati ca,
nāmarūpañca mārisa;
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi,
katthetaṃ uparujjhatī”ti.

Tattha sati ca paññā ca cattāri indriyāni, sati dve indriyāni satindriyañca samā­dhindriyañca, paññā dve indriyāni paññindriyañca ­vīriyin­driyañca. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ. Tattha yā saddhā­dhi­pa­teyyā cittekaggatā, ayaṃ chandasamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vik­kham­bhana­tāya paṭi­saṅ­khā­na­balena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca chandasamādhi, kilesa­vik­kham­bhana­tāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ chanda­samā­dhip­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodha­nissitaṃ vos­sagga­pari­ṇāmiṃ. Tattha yā vīri­yādhipa­teyyā cittekaggatā, ayaṃ vīriyasamādhi … pe … tattha yā cit­tādhipa­teyyā cittekaggatā, ayaṃ cittasamādhi … pe … tattha yā vīmaṃ­sā­dhi­pa­teyyā cittekaggatā, ayaṃ vīmaṃsāsamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vik­kham­bhana­tāya paṭi­saṅ­khā­na­balena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca vīmaṃsāsamādhi, kilesa­vik­kham­bhana­tāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ vīmaṃ­sā­samā­dhip­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodha­nissitaṃ vos­sagga­pari­ṇāmiṃ.

Sabbo samādhi ñāṇamūlako ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānupa­rivatti.

Yathā pure tathā pacchā,
yathā pacchā tathā pure;
Yathā divā tathā rattiṃ,
yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apari­yonad­dhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Pañcindriyāni kusalāni cittasahabhūni citte uppajjamāne uppajjanti, citte nirujjhamāne nirujjhanti. Nāmarūpañca viññāṇahetukaṃ viññāṇapaccayā nibbattaṃ, tassa maggena hetu upacchinno, viññāṇaṃ anāhāraṃ anabhinanditaṃ appaṭi­sandhi­kaṃ taṃ nirujjhati. Nāmarūpamapi ahetu appaccayaṃ punabbhavaṃ na nibbattayati. Evaṃ viññāṇassa nirodhā paññā ca sati ca nāmarūpañca nirujjhati. Tenāha bhagavā—

“Yametaṃ pañhaṃ apucchi,
ajita taṃ vadāmi te;
Yattha nāmañca rūpañca,
asesaṃ uparujjhati;
Viññāṇassa nirodhena,
etthetaṃ uparujjhatī”ti.

“Ye ca saṅ­khā­ta­dhammāse, (iccāyasmā ajito)
Ye ca sekkhā puthū idha;
Tesaṃ me nipako iriyaṃ,
Puṭṭho pabrūhi mārisā”ti.

Imāni tīṇi padāni pucchitāni, te tayo pañhā. Kissa? Sekhā­sekha­vi­passa­nā­pubbaṅ­gamap­pahāna­yogena, evañhi āha. “Ye ca saṅ­khā­ta­dhammāse”ti arahattaṃ pucchati, “ye ca sekkhā puthū idhā”ti sekhaṃ pucchati, “tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti vipassa­nā­pubbaṅ­gamaṃ pahānaṃ pucchati.

Tattha visajjanā—

“Kāmesu nābhigijjheyya, (ajitāti bhagavā)
Manasānāvilo siyā;
Kusalo sabbadhammānaṃ,
Sato bhikkhu paribbaje”ti.

Bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇa­pubbaṅ­gamaṃ ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇa­pubbaṅ­gamaṃ ñāṇānupa­rivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇa­pubbaṅ­gamaṃ ñāṇānupa­rivatti. Atīte aṃse appa­ṭiha­ta­ñāṇadas­sanaṃ, anāgate aṃse appa­ṭiha­ta­ñāṇadas­sanaṃ, paccuppanne aṃse appa­ṭiha­ta­ñāṇadas­sanaṃ.

Ko ca ñāṇadassanassa paṭighāto? Yaṃ anicce dukkhe anattani ca aññāṇaṃ adassanaṃ, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto. Yathā idha puriso tārakarūpāni passeyya, no ca gaṇana­saṅ­ketena jāneyya, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto.

Bhagavato pana appa­ṭiha­ta­ñāṇadas­sanaṃ, anāva­raṇa­ñāṇadas­sanā hi buddhā bhagavanto. Tattha sekhena dvīsu dhammesu cittaṃ rakkhitabbaṃ gedhā ca rajanīyesu dhammesu, dosā ca pari­yuṭ­ṭhānī­yesu. Tattha yā icchā mucchā patthanā piyāyanā kīḷanā, taṃ bhagavā nivārento evamāha—“kāmesu nābhigijjheyyā”ti.

“Manasānāvilo siyā”ti pari­yuṭ­ṭhā­na­vighā­taṃ āha. Tathā hi sekho abhigijjhanto asamuppannañca kilesaṃ uppādeti, uppannañca kilesaṃ phātiṃ karoti. Yo pana anāvi­la­saṅkappo anabhi­gijjhanto vāyamati, so anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

Katame anuppannā pāpakā akusalā dhammā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko, ime anuppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame uppannā pāpakā akusalā dhammā? Anusayā akusalamūlāni, ime uppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame anuppannā kusalā dhammā? Yāni sotāpannassa indriyāni, ime anuppannā kusalā dhammā. Katame uppannā kusalā dhammā? Yāni aṭṭhamakassa indriyāni, ime uppannā kusalā dhammā.

Yena kāmavitakkaṃ vāreti, idaṃ satindriyaṃ. Yena ­byāpā­da­vitak­kaṃ vāreti, idaṃ samādhindriyaṃ. Yena vihiṃ­sā­vitak­kaṃ vāreti, idaṃ vīriyindriyaṃ. Yena uppannuppanne pāpake akusale dhamme pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti nādhivāseti, idaṃ paññindriyaṃ. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ.

Tattha saddhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotā­patti­yaṅ­gesu. Vīriyindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammap­pa­dhā­nesu. Satindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu. Paññindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu. Evaṃ sekho sabbehi kusalehi dhammehi appamatto vutto bhagavatā anāvilatāya manasā. Tenāha bhagavā “manasānāvilo siyā”ti.

“Kusalo sabbadhammānan”ti loko nāma tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko. Tattha kilesalokena bhavaloko samudāgacchati, so indriyāni nibbatteti, indriyesu bhāviyamānesu neyyassa pariññā bhavati. Sā duvidhena upapa­rikkhi­tabbā ­dassa­na­pariñ­ñāya ca bhāva­nā­pariñ­ñāya ca. Yadā hi sekho ñeyyaṃ parijānāti, tadā nibbidā­saha­gatehi sañ­ñāmana­si­kārehi neyyaṃ pariññātaṃ bhavati. Tassa dve dhammā kosallaṃ gacchanti—­dassa­na­kosal­lañca bhāva­nā­kosal­lañca.

Taṃ ñāṇaṃ pañcavidhena veditabbaṃ—abhiññā pariññā pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā. Tattha katamā abhiññā? Yaṃ dhammānaṃ salakkhaṇe ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā ca atthapa­ṭi­sam­bhidā ca, ayaṃ abhiññā.

Tattha katamā pariññā? Evaṃ abhijānitvā yā parijānanā “idaṃ kusalaṃ, idaṃ akusalaṃ, idaṃ sāvajjaṃ, idaṃ anavajjaṃ, idaṃ kaṇhaṃ, idaṃ sukkaṃ, idaṃ sevitabbaṃ, idaṃ na sevitabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā, idaṃ phalaṃ nibbattenti, tesaṃ evaṃgahitānaṃ ayaṃ attho”ti, ayaṃ pariññā.

Evaṃ parijānitvā tayo dhammā avasiṭṭhā bhavanti pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca. Tattha katame dhammā pahātabbā? Ye akusalā. Tattha katame dhammā bhāvetabbā? Ye kusalā. Tattha katame dhammā sacchikātabbā? Yaṃ asaṅkhataṃ. Yo evaṃ jānāti ayaṃ vuccati atthakusalo dhammakusalo kal­yāṇa­tā­kusalo phalatākusalo, āyakusalo apāyakusalo upāyakusalo mahatā kosallena samannāgatoti, tenāha bhagavā “kusalo sabbadhammānan”ti.

“Sato bhikkhu paribbaje”ti tena diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārat­thaṃ abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite saṅghā­ṭi­patta­cīvara­dhāraṇe asite pīte khāyite sāyite uccāra­passā­va­kamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve satena sampajānena vihātabbaṃ. Imā dve cariyā anuññātā bhagavatā ekā visuddhānaṃ, ekā visujjhantānaṃ. Ke visuddhā? Arahanto. Ke visujjhantā? Sekkhā. Katakiccāni hi arahato indriyāni. Yaṃ bojjhaṃ, taṃ catubbidhaṃ dukkhassa pariñ­ñā­bhisa­mayena samudayassa pahānā­bhisa­mayena maggassa bhāva­nā­bhisa­mayena nirodhassa ­sacchi­kiriyā­bhisa­mayena, idaṃ catubbidhaṃ bojjhaṃ yo evaṃ jānāti, ayaṃ vuccati sato abhikkamati sato paṭikkamati khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa. Tenāha bhagavā “sato bhikkhu paribbaje”ti, tenāha—

“Kāmesu nābhigijjheyya, (ajitāti bhagavā)
Manasānāvilo siyā;
Kusalo sabbadhammānaṃ,
Sato bhikkhu paribbaje”ti.

Evaṃ pucchitabbaṃ, evaṃ visajjitabbaṃ. Suttassa ca anugīti atthato ca byañjanato ca samānetabbā. Atthāpagataṃ hi byañjanaṃ samphappalāpaṃ bhavati. Dun­nikkhit­tassa padab­yañ­janassa atthopi dunnayo bhavati, tasmā atthab­yañ­ja­nūpetaṃ saṅgāyitabbaṃ. Suttañca pavicinitabbaṃ. Kiṃ idaṃ suttaṃ āhacca vacanaṃ anusan­dhi­vacanaṃ nītatthaṃ neyyatthaṃ saṃ­kilesa­bhāgi­yaṃ nibbedha­bhāgi­yaṃ asekkha­bhāgi­yaṃ? Kuhiṃ imassa suttassa sabbāni saccāni passitabbāni, ādi­majjha­pari­yo­sāneti? Evaṃ suttaṃ pavicetabbaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano—“yaṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugītī”ti.

Niyutto vicayo hāro.