Aṅguttara Nikāya 10

2. Nāthavagga

11. Senāsanasutta

“Pañcaṅ­ga­saman­nā­gato, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅ­ga­saman­nā­gataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅ­ga­saman­nā­gato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṃ: ‘itipi so bhagavā … pe … bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhā­nak­kha­māya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya; thāmavā daḷhaparakkamo anikkhit­ta­dhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, uda­yattha­gā­miniyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā duk­khak­kha­ya­gā­miniyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅ­ga­saman­nā­gato hoti.

Kathañca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅ­ga­saman­nā­gataṃ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanā­gamana­sam­pannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃ­samaka­sa­vātāta­pa­sarīsa­pa­samphas­saṃ; tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khārā; tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā; te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti; tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttā­nīkatañca uttāniṃ karonti anekavihitesu ca kaṅ­khā­ṭhāni­yesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅ­ga­saman­nā­gataṃ hoti. Pañcaṅ­ga­saman­nā­gato kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅ­ga­saman­nā­gataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā … pe … sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti.

Paṭhamaṃ.