Rājā āha—“bhante nāgasena, buddho dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañ­cana­sanni­bhat­taco byāmappabho”ti? “Āma, mahārāja, bhagavā dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañ­cana­sanni­bhat­taco byāmappabho”ti.

“Kiṃ panassa, bhante, mātāpitaropi dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañ­cana­sanni­bhat­tacā byāmappabhā”ti? “No cassa, mahārāja, mātāpitaro dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañ­cana­sanni­bhat­tacā byāmappabhā”ti.

“Evaṃ sante kho, bhante nāgasena, na uppajjati buddho dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañ­cana­sanni­bhat­taco byāmappabhoti, api ca mātusadiso vā putto hoti mātupakkho vā, pitusadiso vā putto hoti pitupakkho vā”ti. Thero āha—“atthi pana, mahārāja, kiñci padumaṃ satapattan”ti? “Āma, bhante, atthī”ti. “Tassa pana kuhiṃ sambhavo”ti? “Kaddame jāyati udake āsīyatī”ti. “Kiṃ nu kho, mahārāja, padumaṃ kaddamena sadisaṃ vaṇṇena vā gandhena vā rasena vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Atha udakena vā gandhena vā rasena vā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, bhagavā dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañ­cana­sanni­bhat­taco byāmappabho, no cassa mātāpitaro dvattiṃ­sama­hāpuri­sa­lak­kha­ṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañ­cana­sanni­bhat­tacā byāmappabhā”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Mahā­puri­sa­lak­kha­ṇa­pañho tatiyo.