“Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha—‘bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamatī’ti, puna ca bhaṇatha—‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti. Yā sā sakalikā bhagavato pāde patitā, kissa pana sā sakalikā bhagavato pādā na nivattā. Yadi, bhante nāgasena, bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamati, tena hi ‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavato pādo sakalikāya khato, tena hi ‘bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati unnataṃ onamatī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo”ti.

“Saccaṃ, mahārāja, atthetaṃ bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati unnataṃ onamati, bhagavato ca pādo sakalikāya khato, na ca pana sā sakalikā attano dhammatāya patitā, devadattassa upakkamena patitā. Devadatto, mahārāja, bahūni jāti­sata­sahas­sāni bhagavati āghātaṃ bandhi, so tena āghātena ‘mahantaṃ kūṭā­gā­rappa­māṇaṃ pāsāṇaṃ bhagavato upari pātessāmī’ti muñci. Atha dve selā pathavito uṭṭhahitvā taṃ pāsāṇaṃ sampaṭicchiṃsu, atha nesaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā”ti.

“Yathā ca, bhante nāgasena, dve selā pāsāṇaṃ sampaṭicchiṃsu, tatheva papaṭikāpi sam­paṭic­chi­tabbā”ti? “Sam­paṭic­chi­tampi, mahārāja, idhekaccaṃ paggharati pasavati na ṭhāna­mupa­gacchati, yathā, mahārāja, udakaṃ pāṇinā gahitaṃ aṅgu­lanta­rikāhi paggharati pasavati na ṭhāna­mupa­gacchati, khīraṃ takkaṃ madhuṃ sappi telaṃ maccharasaṃ maṃsarasaṃ pāṇinā gahitaṃ aṅgu­lanta­rikāhi paggharati pasavati na ṭhāna­mupa­gacchati; evameva kho, mahārāja, sam­paṭic­chanat­thaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā.

Yathā vā pana, mahārāja, saṇha­su­khuma­aṇura­jasamaṃ puḷinaṃ muṭṭhinā gahitaṃ aṅgu­lanta­rikāhi paggharati pasavati na ṭhāna­mupa­gacchati; evameva kho, mahārāja, sam­paṭic­chanat­thaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā.

Yathā vā pana, mahārāja, kabaḷo mukhena gahito idhekaccassa mukhato muccitvā paggharati pasavati na ṭhāna­mupa­gacchati; evameva kho, mahārāja, sam­paṭic­chanat­thaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā”ti.

“Hotu, bhante nāgasena, selehi pāsāṇo sampaṭicchito, atha papaṭikāyapi apaciti kātabbā yatheva mahāpathaviyā”ti? “Dvādasime, mahārāja, apacitiṃ na karonti. Katame dvādasa? Ratto rāgavasena apacitiṃ na karoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, unnato mānavasena, nigguṇo avisesatāya, atithaddho anisedhanatāya, hīno hīna­sabhā­va­tāya, vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito paṭi­duk­khā­pana­tāya, luddho lobhā­bhi­bhū­ta­tāya, āyūhito attha­sā­dha­na­tāya apacitiṃ na karoti. Ime kho, mahārāja, dvādasa apacitiṃ na karonti. Sā ca pana papaṭikā pāsāṇa­sampa­hārena bhijjitvā animitta­ka­tadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā.

Yathā vā pana, mahārāja, saṇha­su­khuma­a­ṇurajo anila­ba­lasamā­hato animitta­ka­tadiso yena vā tena vā abhikirati; evameva kho, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇa­sampa­hārena bhijjitvā animitta­ka­tadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Yadi pana, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇato visuṃ na bhaveyya, tampi te selā pāsāṇa­papaṭi­kaṃ uppatitvā gaṇheyyuṃ. Esā pana, mahārāja, papaṭikā na bhūmaṭṭhā na ākāsaṭṭhā, pāsāṇa­sam­pahā­ra­vegena bhijjitvā animitta­ka­tadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā.

Yathā vā pana, mahārāja, vāta­maṇḍa­li­kāya ukkhittaṃ purāṇapaṇṇaṃ animitta­ka­tadisaṃ yena vā tena vā patati; evameva kho, mahārāja, esā papaṭikā pāsāṇa­sam­pahā­ra­vegena animitta­ka­tadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Api ca, mahārāja, akataññussa kadariyassa devadattassa duk­khā­nu­bhava­nāya papaṭikā bhagavato pāde patitā”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Pāda­saka­likā­hatapañho aṭṭhamo.