Milindapañha

Anumānapañha

Buddhavagga

2. Gotami­vattha­dāna­pañha

“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā mātucchāya mahāpajāpatiyā gotamiyā vassi­ka­sāṭikāya dīyamānāya ‘saṃghe, gotami, dehi, saṃghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṃgho cā’ti. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, tathāgato saṃgharatanato na bhāriko na garuko na dakkhiṇeyyo, yaṃ tathāgato sakāya mātucchāya sayaṃ piñjitaṃ sayaṃ luñcitaṃ sayaṃ pothitaṃ sayaṃ kantitaṃ sayaṃ vāyitaṃ vassikasāṭikaṃ attano dīyamānaṃ saṃghassa dāpesi. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato saṃgharatanato uttaro bhaveyya adhiko vā visiṭṭho vā, ‘mayi dinne mahapphalaṃ bhavissatī’ti na tathāgato mātucchāya sayaṃ piñjitaṃ sayaṃ luñcitaṃ sayaṃ pothitaṃ vassikasāṭikaṃ saṃghe dāpeyya, yasmā ca kho, bhante nāgasena tathāgato attānaṃ na patthayati na upanissayati, tasmā tathāgato mātucchāya taṃ vassikasāṭikaṃ saṃghassa dāpesī”ti.

“Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā mātucchāya mahāpajāpatiyā gotamiyā vassi­ka­sāṭikāya dīyamānāya ‘saṃghe, gotami, dehi, saṃghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṃgho cā’ti. Taṃ pana na attano patimānanassa avipākatāya na adak­khi­ṇeyya­tāya, api ca kho, mahārāja, hitatthāya anukampāya anāga­ta­maddhā­naṃ saṃgho mamaccayena cittīkato bhavissatīti vijjamāneyeva guṇe parikittayanto evamāha—‘saṃghe, gotami, dehi, saṃghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṃgho cā’ti.

Yathā, mahārāja, pitā dharamānoyeva amacca­bha­ṭabala­do­vāri­ka­anīkaṭ­ṭha­pārisaj­ja­jana­majjhe rañño santike puttassa vijjamānaṃyeva guṇaṃ pakitteti ‘idha ṭhapito anāga­ta­maddhā­naṃ janamajjhe pūjito bhavissatī’ti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato hitatthāya anukampāya anāga­ta­maddhā­naṃ saṃgho mamaccayena cittīkato bhavissatīti vijjamāneyeva guṇe pakittayanto evamāha—‘saṃghe, gotami, dehi, saṃghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṃgho cā’ti.

Na kho, mahārāja, tāvatakena vassi­ka­sāṭikā­nuppadā­na­matta­kena saṃgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vā. Yathā, mahārāja, mātāpitaro puttānaṃ ucchādenti parimaddanti nahāpenti sambāhenti, api nu kho, mahārāja, tāvatakena ucchāda­na­parimad­dana­nahā­pana­sambā­hana­matta­kena ‘putto mātāpitūhi adhiko nāma hoti visiṭṭho vā’”ti? “Na hi, bhante, akāmakaraṇīyā, bhante, puttā mātāpitūnaṃ, tasmā mātāpitaro puttānaṃ ucchāda­na­parimad­dana­nahā­pana­sambā­hanaṃ karontī”ti. “Evameva kho, mahārāja, na tāvatakena vassi­ka­sāṭikā­nuppadā­na­matta­kena saṃgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vāti. Api ca tathāgato akāmakaraṇīyaṃ karonto mātucchāya taṃ vassikasāṭikaṃ saṃghassa dāpesi.

Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso rañño upāyanaṃ āhareyya, taṃ rājā upāyanaṃ aññatarassa bhaṭassa vā balassa vā senāpatissa vā purohitassa vā dadeyya. Api nu kho so, mahārāja, puriso tāvatakena upāya­na­paṭi­lābha­matta­kena raññā adhiko nāma hoti visiṭṭho vā”ti? “Na hi, bhante, rājabhattiko, bhante, so puriso rājūpajīvī, taṭṭhāne ṭhapento rājā upāyanaṃ detī”ti. “Evameva kho, mahārāja, na tāvatakena vassi­ka­sāṭikā­nuppadā­na­matta­kena saṃgho tathāgatato adhiko nāma hoti visiṭṭho vā, atha kho tathā­gata­bhattiko tathā­gatū­pajīvī. Taṭṭhāne ṭhapento tathāgato saṃghassa vassikasāṭikaṃ dāpesi.

Api ca, mahārāja, tathāgatassa evaṃ ahosi ‘sabhā­va­pa­ṭipū­janīyo saṃgho, mama santakena saṃghaṃ paṭipūjessāmī’ti saṃghassa vassikasāṭikaṃ dāpesi, na, mahārāja, tathāgato attano yeva paṭipūjanaṃ vaṇṇeti, atha kho ye loke paṭipūjanārahā, tesampi tathāgato paṭipūjanaṃ vaṇṇeti.

Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena maj­jhima­nikāya­vara­lañchake dhamma­dāyāda­dhamma­pariyāye appic­chap­paṭi­pattiṃ pakit­tayamā­nena ‘asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṃsataro cā’ti. Natthi, mahārāja, bhavesu koci satto tathāgatato dakkhiṇeyyo vā uttaro vā adhiko vā visiṭṭho vā, tathāgatova uttaro adhiko visiṭṭho.

Bhāsitampetaṃ, mahārāja, saṃ­yutta­nikāya­vare māṇavagāmikena devaputtena bhagavato purato ṭhatvā deva­manus­sa­majjhe—

‘Vipulo rājagahīyānaṃ,
giri seṭṭho pavuccati;
Seto himavataṃ seṭṭho,
ādicco aghagāminaṃ.

Samuddo udadhinaṃ seṭṭho,
nakkhattānañca candimā;
Sadevakassa lokassa,
buddho aggo pavuccatī’ti.

Tā kho panetā, mahārāja, māṇavagāmikena devaputtena gāthā sugītā na duggītā, subhāsitā na dubbhāsitā, anumatā ca bhagavatā, nanu, mahārāja, therenapi sāriputtena dhamma­senā­patinā bhaṇitaṃ—

‘Eko manopasādo,
Saraṇa­gamana­mañjali­paṇāmo vā;
Ussahate tārayituṃ,
Mārabala­ni­sūdane buddhe’ti.

Bhagavatā ca bhaṇitaṃ devātidevena ‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahu­jana­su­khāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho … pe … devamanussānan’”ti. “Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Gotami­vattha­dāna­pañho dutiyo.