Milindapañha

Anumānapañha

Buddhavagga

8. Dussīlapañha

“Bhante nāgasena, gihidussīlassa ca samaṇa­dussī­lassa ca ko viseso, kiṃ nānākaraṇaṃ, ubhopete samasamagatikā, ubhinnampi samasamo vipāko hoti, udāhu kiñci nānākāraṇaṃ atthī”ti?

“Dasayime, mahārāja, guṇā samaṇa­dussī­lassa gihidussīlato visesena atirekā, dasahi ca kāraṇehi uttariṃ dakkhiṇaṃ visodheti.

Katame dasa guṇā samaṇa­dussī­lassa gihidussīlato visesena atirekā? Idha, mahārāja, samaṇadussīlo buddhe sagāravo hoti, dhamme sagāravo hoti, saṃghe sagāravo hoti, sabrahmacārīsu sagāravo hoti, uddesa­pari­pucchāya vāyamati, savanabahulo hoti, bhinnasīlopi, mahārāja, dussīlo parisagato ākappaṃ upaṭṭhapeti, garahabhayā kāyikaṃ vācasikaṃ rakkhati, padhā­nā­bhi­mukhañ­cassa hoti cittaṃ, ­bhik­khu­sāmañ­ñaṃ upagato hoti. Karontopi, mahārāja, samaṇadussīlo pāpaṃ paṭicchannaṃ ācarati. Yathā, mahārāja, itthī sapatikā nilīyitvā rahasseneva pāpamācarati; evameva kho, mahārāja, karontopi samaṇadussīlo pāpaṃ paṭicchannaṃ ācarati. Ime kho, mahārāja, dasa guṇā samaṇa­dussī­lassa gihidussīlato visesena atirekā.

Katamehi dasahi kāraṇehi uttariṃ dakkhiṇaṃ visodheti? Anavajja­kavaca­dhāra­ṇa­tāyapi dakkhiṇaṃ visodheti, isi­sāmañ­ña­bhaṇḍu­liṅga­dhāra­ṇa­topi dakkhiṇaṃ visodheti, saṃgha­samaya­manup­pa­viṭṭha­tā­yapi dakkhiṇaṃ visodheti, bud­dha­dham­ma­saṃ­ghasara­ṇa­gatatā­yapi dakkhiṇaṃ visodheti, padhānā­sa­yani­keta­vāsitā­yapi dakkhiṇaṃ visodheti, jina­sāsa­na­dhara­pari­yesana­topi dakkhiṇaṃ visodheti, pavara­dhamma­desana­topi dakkhiṇaṃ visodheti, dhamma­dīpa­gati­parā­yaṇa­tāyapi dakkhiṇaṃ visodheti, ‘aggo buddho’ti ekanta­uju­diṭṭhi­tāyapi dakkhiṇaṃ visodheti, uposa­tha­sa­mādā­na­topi dakkhiṇaṃ visodheti. Imehi kho, mahārāja, dasahi kāraṇehi uttariṃ dakkhiṇaṃ visodheti.

Suvipannopi hi, mahārāja, samaṇadussīlo dāyakānaṃ dakkhiṇaṃ visodheti. Yathā, mahārāja, udakaṃ subahalampi kalala­kadda­ma­rajo­jallaṃ apaneti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṃ dakkhiṇaṃ visodheti.

Yathā vā pana, mahārāja, uṇhodakaṃ sukudhitampi pajjalantaṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpeti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṃ dakkhiṇaṃ visodheti.

Yathā vā pana, mahārāja, bhojanaṃ virasampi khudādubbalyaṃ apaneti; evameva kho, mahārāja, suvipannopi samaṇadussīlo dāyakānaṃ dakkhiṇaṃ visodheti.

Bhāsitampetaṃ, mahārāja, tathāgatena devātidevena maj­jhima­nikāya­vara­lañchake ­dak­khi­ṇa­vibhaṅge veyyākaraṇe—

‘Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṃ,
Dhammena laddhaṃ supasannacitto;
Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ,
Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhatī’”ti.

“Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ, bhante nāgasena, tāvatakaṃ mayaṃ pañhaṃ apucchimha, taṃ tvaṃ opammehi kāraṇehi vibhāvento amatamadhuraṃ savanūpagaṃ akāsi. Yathā nāma, bhante, sūdo vā sūdantevāsī vā tāvatakaṃ maṃsaṃ labhitvā nānāvidhehi sambhārehi sampādetvā rājūpabhogaṃ karoti; evameva kho, bhante nāgasena, tāvatakaṃ mayaṃ pañhaṃ apucchimha, taṃ tvaṃ opammehi kāraṇehi vibhāvetvā amatamadhuraṃ savanūpagaṃ akāsī”ti.

Dussīlapañho aṭṭhamo.