“Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā—‘nippapañcārāmā, bhikkhave, viharatha nip­pa­pañ­ca­ratino’ti, katamaṃ taṃ nippapañcan”ti? “Sotā­patti­phalaṃ, mahārāja, nippapañcaṃ, sakadā­gāmi­phalaṃ nippapañcaṃ, anāgāmiphalaṃ nippapañcaṃ, arahattaphalaṃ nippapañcan”ti.

“Yadi, bhante nāgasena, sotā­patti­phalaṃ nippapañcaṃ, sakadā­gāmi­a­nāgā­mi­arahat­ta­phalaṃ nippapañcaṃ, kissa pana ime bhikkhū uddisanti paripucchanti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, navakammena palibujjhanti dānena ca pūjāya ca, nanu te jinap­pa­ṭikkhit­taṃ kammaṃ karontī”ti?

“Ye te, mahārāja, bhikkhū uddisanti paripucchanti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, navakammena palibujjhanti dānena ca pūjāya ca, sabbe te nippapañcassa pattiyā karonti. Ye te, mahārāja, sabhā­va­pari­suddhā pubbe vāsitavāsanā, te eka­cit­tak­kha­ṇena nippapañcā honti. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi nippapañcā honti.

Yathā, mahārāja, eko puriso khette bījaṃ ropetvā attano yathābala­vīri­yena vinā pākāravatiyā dhaññaṃ uddhareyya, eko puriso khette bījaṃ ropetvā vanaṃ pavisitvā kaṭṭhañca sākhañca chinditvā vatipākāraṃ katvā dhaññaṃ uddhareyya. Yā tattha tassa vati­pākāra­pari­yesanā, sā dhaññatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhā­va­pari­suddhā pubbe vāsitavāsanā, te eka­cit­tak­kha­ṇena nippapañcā honti, vinā vatipākāraṃ puriso viya dhaññuddhāro. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi nippapañcā honti, vatipākāraṃ katvā puriso viya dhaññuddhāro.

Yathā vā pana, mahārāja, puriso mahatimahante amba­rukkha­matthake phalapiṇḍi bhaveyya, atha tattha yo koci iddhimā āgantvā tassa phalaṃ hareyya, yo pana tattha aniddhimā, so kaṭṭhañca valliñca chinditvā nisseṇiṃ bandhitvā tāya taṃ rukkhaṃ abhiruhitvā phalaṃ hareyya. Yā tattha tassa nisseṇi­pari­yesanā, sā phalatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhā­va­pari­suddhā pubbe vāsitavāsanā, te eka­cit­tak­kha­ṇena nippapañcā honti, iddhimā viya rukkhaphalaṃ haranto. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te iminā payogena saccāni abhisamenti, nisseṇiyā viya puriso rukkhaphalaṃ haranto.

Yathā vā pana, mahārāja, eko puriso atthakaraṇiko ekakoyeva sāmikaṃ upagantvā atthaṃ sādheti. Eko dhanavā dhanavasena parisaṃ vaḍḍhetvā parisāya atthaṃ sādheti. Yā tattha tassa parisa­pari­yesanā, sā atthatthāya. Evameva kho, mahārāja, ye te sabhā­va­pari­suddhā pubbe vāsitavāsanā, te eka­cit­tak­kha­ṇena chasu abhiññāsu vasibhāvaṃ pāpuṇanti, puriso viya ekako atthasiddhiṃ karonto. Ye pana te bhikkhū mahārajakkhā, te imehi payogehi sāmaññat­tha­ma­bhisā­dhenti, parisāya viya puriso atthasiddhiṃ karonto.

Uddesopi, mahārāja, bahukāro, paripucchāpi bahukārā, navakammampi bahukāraṃ, dānampi bahukāraṃ, pūjāpi bahukārā tesu tesu karaṇīyesu. Yathā, mahārāja, puriso rājūpasevī katāvī amacca­bha­ṭabala­do­vāri­ka­anīkaṭ­ṭha­pārisaj­ja­janehi, te tassa karaṇīye anuppatte sabbepi upakārā honti. Evameva kho, mahārāja, uddesopi bahukāro, paripucchāpi bahukārā, navakammampi bahukāraṃ, dānampi bahukāraṃ, pūjāpi bahukārā tesu tesu karaṇīyesu. Yadi, mahārāja, sabbepi abhi­jāti­pari­suddhā bhaveyyuṃ, anusāsanena karaṇīyaṃ na bhaveyya. Yasmā ca kho, mahārāja, savanena karaṇīyaṃ hoti, thero, mahārāja, sāriputto apari­mita­masaṅ­kheyya­kappaṃ upādāya upaci­ta­kusala­mūlo paññāya koṭiṃ gato, sopi vinā savanena nāsakkhi āsavakkhayaṃ pāpuṇituṃ, tasmā, mahārāja, bahukāraṃ savanaṃ, tathā uddesopi paripucchāpi, tasmā uddesa­pari­pucchāpi nippapañcā saṅkhatā”ti. “Sunijjhāpito, bhante nāgasena, pañho, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī”ti.

Nip­pa­pañ­ca­pañho paṭhamo.