Paṭi­sam­bhi­dā­magga

3 Paññāvagga

3.1. Mahāpaññākathā

Aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti … pe … paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?

Aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā nib­bedhi­kapaññaṃ paripūreti. Anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti. Nibbidā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti. Virāgā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti. Nirodhā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripūreti. Paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṃ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.

Hāsapaññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Tassā attha­va­vatthā­nato atthapa­ṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhamma­va­vatthā­nato dhamma­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Nirutti­va­vatthā­nato nirutti­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhā­na­va­vatthā­nato paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.

Rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti … pe … rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti … pe … rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṃ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.

Hāsapaññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Tassā attha­va­vatthā­nato atthapa­ṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhamma­va­vatthā­nato dhamma­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Nirutti­va­vatthā­nato nirutti­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhā­na­va­vatthā­nato paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti, sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.

Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṃ … pe … jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti … pe … jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti … pe … jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṃ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.

Hāsapaññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Tassā attha­va­vatthā­nato atthapa­ṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhamma­va­vatthā­nato dhamma­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Nirutti­va­vatthā­nato nirutti­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhā­na­va­vatthā­nato paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.

Rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe nibbidā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe nibbidā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe virāgā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe virāgā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe nirodhā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe nirodhā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?

Rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā nib­bedhi­kapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe duk­khā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe anattā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe nibbidā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe nibbidā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe virāgā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe virāgā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe nirodhā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe nirodhā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā asāmantapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne rūpe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti. Imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti. Imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.

Hāsapaññā paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Tassā attha­va­vatthā­nato atthapa­ṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhamma­va­vatthā­nato dhamma­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Nirutti­va­vatthā­nato nirutti­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Paṭibhā­na­va­vatthā­nato paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.

Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇe … cakkhusmiṃ … pe … jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti … pe … jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne jarāmaraṇe paṭi­nissag­gā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti? Jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Atī­tā­nāga­ta­pac­cup­panne jarāmaraṇe aniccā­nu­passanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti … pe … tassimā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.

“Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotā­patti­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro? Sap­purisa­saṃ­sevo, saddham­mas­savanaṃ, yoniso­ma­nasikāro, dhammā­nu­dhamma­paṭi­patti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotā­patti­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti.

Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadā­gāmi­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti … pe … anāgā­mi­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti … pe … arahat­ta­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro? Sap­purisa­saṃ­sevo, saddham­mas­savanaṃ, yoniso­ma­nasikāro, dhammā­nu­dhamma­paṭi­patti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā arahat­ta­magga­phala­sacchi­kiriyāya saṃvattanti.

Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā paññā­paṭi­lābhāya saṃvattanti … pe … paññābuddhiyā saṃvattanti, paññāvepullāya saṃvattanti, mahāpaññatāya saṃvattanti, puthupaññatāya saṃvattanti, vipu­lapañña­tāya saṃvattanti, gam­bhī­rapañña­tāya saṃvattanti, asāman­tapañña­tāya saṃvattanti, bhūripaññatāya saṃvattanti, paññābāhullāya saṃvattanti, sīghapaññatāya saṃvattanti, lahupaññatāya saṃvattanti, hāsapaññatāya saṃvattanti, javana­pañña­tāya saṃvattanti, tik­kha­pañña­tāya saṃvattanti, nib­bedhi­kapañña­tāya saṃvattanti. Katame cattāro? Sap­purisa­saṃ­sevo, saddham­mas­savanaṃ, yoniso­ma­nasikāro, dhammā­nu­dhamma­paṭi­patti—ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññā­paṭi­lābhāya saṃvattanti, paññābuddhiyā saṃvattanti … pe … nib­bedhi­kapañña­tāya saṃvattanti”.

3.1.1. Soḷa­sapaññā­niddesa

Paññā­paṭi­lābhāya saṃvattantīti katamo paññāpaṭilābho? Catunnaṃ maggañāṇānaṃ, catunnaṃ phalañāṇānaṃ, catunnaṃ paṭi­sam­bhi­dā­ñāṇānaṃ, channaṃ abhiññāñāṇānaṃ, tesattatīnaṃ ñāṇānaṃ, sat­tasatta­tī­naṃ ñāṇānaṃ lābho paṭilābho patti sampatti phassanā sacchikiriyā upasampadā. Paññā­paṭi­lābhāya saṃvattantīti—ayaṃ paññā paṭilābho. (1)

Paññābuddhiyā saṃvattantīti katamā paññābuddhi? Sattannañca sekkhānaṃ puthuj­jana­kal­yāṇa­kassa ca paññā vaḍḍhati, arahato paññā vaḍḍhati. Vaḍḍhi­ta­vaḍḍhanā paññābuddhiyā saṃvattantīti—ayaṃ paññābuddhi. (2)

Paññāvepullāya saṃvattantīti katamaṃ paññāvepullaṃ? Sattannaṃ sekkhānaṃ puthuj­jana­kal­yāṇa­kassa ca paññāvepullaṃ gacchati. Arahato paññā vepullagatā paññāvepullāya saṃvattantīti—idaṃ paññāvepullaṃ. (3)

Mahāpaññatāya saṃvattantīti katamā mahāpaññā? Mahante atthe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante dhamme pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā niruttiyo pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante samā­dhik­khan­dhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante paññākkhandhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante vimut­tik­khan­dhe pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante vimutti­ñāṇadas­sa­nak­khan­dhe pariggaṇhātīti— mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭṭhānāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā vihāra­samā­pattiyo pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni ariyasaccāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante satipaṭṭhāne pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante sammappadhāne pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante iddhipāde pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni indriyāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni balāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahante bojjhaṅge pariggaṇhātīti— mahāpaññā. Mahantaṃ ariyamaggaṃ pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantāni sāmaññaphalāni pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahantā abhiññāyo pariggaṇhātīti— mahāpaññā. Mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti—mahāpaññā. Mahāpaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ mahāpaññā. (4)

Puthupaññatāya saṃvattantīti katamā puthupaññā? Puthu­nā­nā­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­dhātūsu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­āyata­nesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­paṭic­ca­samup­pā­desu ñāṇaṃ pavattatīti— puthupaññā. Puthu­nānā­suñña­ta­manupa­lab­bhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­at­thesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­dham­mesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­niruttīsu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nāpaṭi­bhānesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nāsī­lak­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­samā­dhik­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti— puthupaññā. Puthunā­nāpañ­ñāk­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nāvi­mut­tik­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­vimutti­ñāṇadas­sa­nak­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­ṭhānāṭ­ṭhā­nesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­vihā­ra­samā­pattīsu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­ariya­sac­cesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nāsati­paṭṭhā­nesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­sammap­pa­dhā­nesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­iddhi­pādesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­indriyesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nā­balesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthunā­nāboj­jhaṅ­gesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­ariya­magge ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­sāmañ­ña­pha­lesu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthu­nānā­a­bhiñ­ñāsu ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthuj­jana­sādhāraṇe dhamme atikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti—puthupaññā. Puthupaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ puthupaññā. (5)

Vipu­lapañña­tāya saṃvattantīti katamā vipulapaññā? Vipule atthe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule dhamme pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulā niruttiyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule sīlakkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule samā­dhik­khan­dhe pariggaṇhātīti— vipulapaññā. Vipule paññākkhandhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule vimut­tik­khan­dhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule vimutti­ñāṇadas­sa­nak­khan­dhe pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni ṭhānāṭṭhānāni pariggaṇhātīti— vipulapaññā. Vipulā vihāra­samā­pattiyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni ariyasaccāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule satipaṭṭhāne pariggaṇhātīti— vipulapaññā. Vipule sammappadhāne pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule iddhipāde pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni indriyāni pariggaṇhātīti— vipulapaññā. Vipulāni balāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipule bojjhaṅge pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulaṃ ariyamaggaṃ pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulāni sāmaññaphalāni pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulā abhiññāyo pariggaṇhātīti—vipulapaññā. Vipulaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti— vipulapaññā. Vipu­lapañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ vipulapaññā. (6)

Gam­bhī­rapañña­tāya saṃvattantīti katamā gambhīrapaññā? Gambhīresu khandhesu ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gambhīrāsu dhātūsu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu āyatanesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu paṭic­ca­samup­pā­desu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu suñña­ta­manupa­lab­bhesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu atthesu ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gambhīresu dhammesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu niruttīsu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu paṭibhānesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sīlakkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu samā­dhik­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gambhīresu pañ­ñāk­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu vimut­tik­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu vimutti­ñāṇadas­sa­nak­khan­dhesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu ṭhānāṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu vihāra­samā­pattīsu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu ariyasaccesu ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gambhīresu satipaṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sammap­pa­dhā­nesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu iddhipādesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu indriyesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu balesu ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gambhīresu bojjhaṅgesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīre ariyamagge ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīresu sāmaññaphalesu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīrāsu abhiññāsu ñāṇaṃ pavattatīti—gambhīrapaññā. Gambhīre paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti— gambhīrapaññā. Gam­bhī­rapañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ gambhīrapaññā. (7)

Asāman­tapañña­tāya saṃvattantīti katamā asāmantapaññā? Yassa puggalassa attha­va­vatthā­nato atthapa­ṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhamma­va­vatthā­nato dhamma­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, nirutti­va­vatthā­nato nirutti­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhā­na­va­vatthā­nato paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāne ca na añño koci sakkoti abhi­sam­bha­vi­tuṃ. Anabhi­sam­bha­va­nīyo ca so aññehīti— asāmantapañño.

Puthuj­jana­kal­yāṇa­kassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Puthuj­jana­kal­yāṇa­kaṃ upādāya aṭṭhamako asāmantapañño. Aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Aṭṭhamakaṃ upādāya sotāpanno asāmantapañño. Sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Sotāpannaṃ upādāya sakadāgāmī asāmantapañño. Sakadāgāmissa paññā anāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Sakadāgāmiṃ upādāya anāgāmī asāmantapañño. Anāgāmissa paññā arahato paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Anāgāmiṃ upādāya arahā asāmantapañño. Arahato paññā pac­ce­ka­sambud­dhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā. Arahantaṃ upādāya paccekabuddho asāmantapañño. Pac­ce­ka­buddhañca sadevakañca lokaṃ upādāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho aggo asāmantapañño.

Paññā­pa­bhe­da­kusalo pabhinnañāṇo adhi­gatap­paṭi­sam­bhido catu­ve­sāraj­jap­patto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. “ So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugāmī ca panassa etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā”.

“So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi taṃ sabbaṃ jānitabbaṃ. Attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati.

Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti. Sabbaṃ vacīkammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti. Sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānupa­rivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Anāgate buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Paccuppanne buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ. Neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ. Neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ ­samug­ga­pa­ṭalānaṃ sammā phusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino; evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ. Neyya­pariyan­tikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇa­pariyan­tikaṃ neyyaṃ. Neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Añña­mañña­pariyan­taṭ­ṭhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati.

Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajja­nap­paṭi­baddhā ākaṅ­khap­paṭi­baddhā manasikā­rap­paṭi­baddhā cit­tup­pādap­paṭi­baddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesaṃ sattānaṃ buddho āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti. Apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.

Yathā ye keci macchakacchapā, antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya, anto­ma­hāsa­mudde parivattanti, evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako ­sassama­ṇab­rāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhino, antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya, ākāsassa padese parivattanti; evameva yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā atighaṃsitvā tiṭṭhati.

Yepi te khat­tiya­paṇ­ḍitā brāhma­ṇa­paṇ­ḍitā gaha­pati­paṇ­ḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā ­katapa­rappa­vādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhi­saṅ­kha­ritvā abhi­saṅ­kha­ritvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti nid­diṭṭha­kā­raṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati yadidaṃ paññāyā”ti. Aggo asāmantapañño, asāman­tapañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ asāmantapaññā. (8)

Bhūripaññatāya saṃvattantīti katamā bhūripaññā? Rāgaṃ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti— bhūripaññā. Dosaṃ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Mohaṃ abhibhuyyatīti—bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Kodhaṃ … pe … upanāhaṃ … makkhaṃ … paḷāsaṃ … issaṃ … macchariyaṃ … māyaṃ … sāṭheyyaṃ … thambhaṃ … sārambhaṃ … mānaṃ … atimānaṃ … madaṃ … pamādaṃ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre … pe … sabbe bhavagāmikamme abhibhuyyatīti— bhūripaññā. Abhibhavitāti—bhūripaññā. Rāgo ari taṃ ariṃ maddanipaññāti— bhūripaññā. Doso ari taṃ ariṃ maddanipaññāti—bhūripaññā. Moho ari taṃ ariṃ maddanipaññāti—bhūripaññā. Kodho … pe … upanāho … makkho … paḷāso … issā … macchariyaṃ … māyā … sāṭheyyaṃ … thambho … sārambho … māno … atimāno … mado … pamādo … sabbe kilesā … sabbe duccaritā … sabbe abhisaṅkhārā … pe … sabbe bhavagāmikammā ari taṃ ariṃ maddanipaññāti—bhūripaññā. Bhūri vuccati pathavī. Tāya pathavisamāya vitthatāya vipulāya paññāya samannāgatoti—bhūripaññā. Api ca paññāya metaṃ adhivacanaṃ. Bhūri medhā pariṇāyikāti—bhūripaññā. Bhūripaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ bhūripaññā. (9)

Paññābāhullāya saṃvattantīti katamaṃ paññābāhullaṃ? Idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu pañ­ñādhipa­teyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhā­ya­na­bahulo samokkhā­yana­bahulo sampek­khā­ya­na­dhammo vibhūtavihārī taccarito taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. Yathā gaṇagaruko vuccati “gaṇabāhuliko”ti, cīvaragaruko vuccati “cīvarabāhuliko”ti, pattagaruko vuccati “pattabāhuliko”ti, senāsanagaruko vuccati “senāsa­na­bāhu­liko”ti; evamevaṃ idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu pañ­ñādhipa­teyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhā­ya­na­bahulo samokkhā­yana­bahulo sampek­khā­ya­na­dhammo vibhūtavihārī taccarito taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. Paññābāhullāya saṃvattantīti—idaṃ paññābāhullaṃ. (10)

Sīghapaññatāya saṃvattantīti katamā sīghapaññā? Sīghaṃ sīghaṃ sīlāni paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ indriya­saṃ­varaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ bhojane mattaññutaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ jāgari­yā­nuyogaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ sīlakkhandhaṃ paripūretīti— sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ samā­dhik­khan­dhaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ paññākkhandhaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ vimuttik­khan­dhaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti— sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ vihāra­samā­pattiyo paripūretīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ ariyasaccāni paṭivijjhatīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ satipaṭṭhāne bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ sammappadhāne bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ iddhipāde bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ indriyāni bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ balāni bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ bojjhaṅge bhāvetīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ ariyamaggaṃ bhāvetīti— sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti—sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti—sīghapaññā. Sīghapaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ sīghapaññā. (11)

Lahupaññatāya saṃvattantīti katamā lahupaññā? Lahuṃ lahuṃ sīlāni paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ indriya­saṃ­varaṃ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ bhojane mattaññutaṃ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ jāgari­yā­nuyogaṃ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ sīlakkhandhaṃ … pe … samā­dhik­khan­dhaṃ … paññākkhandhaṃ … vimuttik­khan­dhaṃ … vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ vihāra­samā­pattiyo paripūretīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ ariyasaccāni paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ satipaṭṭhāne bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ sammappadhāne bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ iddhipāde bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ indriyāni bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ balāni bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ bojjhaṅge bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ ariyamaggaṃ bhāvetīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti—lahupaññā. Lahuṃ lahuṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti—lahupaññā. Lahupaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ lahupaññā. (12)

Hāsapaññatāya saṃvattantīti katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlāni paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo indriya­saṃ­varaṃ paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo bhojane mattaññutaṃ paripūretīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo jāgari­yā­nuyogaṃ paripūretīti— hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlakkhandhaṃ … pe … samā­dhik­khan­dhaṃ … paññākkhandhaṃ … vimuttik­khan­dhaṃ … vimutti­ñāṇadas­sanak­khan­dhaṃ paripūretīti … pe … ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti … vihāra­samā­pattiyo paripūretīti … ariyasaccāni paṭivijjhatīti … satipaṭṭhāne bhāvetīti … sammappadhāne bhāvetīti … iddhipāde bhāvetīti … indriyāni bhāvetīti … balāni bhāvetīti … bojjhaṅge bhāvetīti … ariyamaggaṃ bhāvetīti … pe … sāmaññaphalāni sacchikarotīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo abhiññāyo paṭivijjhatīti—hāsapaññā. Hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti—hāsapaññā. Hāsapaññatāya saṃvattantīti—ayaṃ hāsapaññā. (13)

Javana­pañña­tāya saṃvattantīti katamā javanapaññā? Yaṃ kiñci rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Dukkhato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Anattato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Yā kāci vedanā … pe … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato khippaṃ javatīti— javanapaññā. Dukkhato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Anattato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccato khippaṃ javatīti—javanapaññā. Dukkhato khippaṃ javatīti— javanapaññā. Anattato khippaṃ javatīti—javanapaññā.

Rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭ­ṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti—javanapaññā. Vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭ­ṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarā­maraṇa­nirodhe nibbāne khippaṃ javatīti—javanapaññā.

Rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha­dhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti—javanapaññā. Vedanā … pe … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ … cakkhu … pe … jarāmaraṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭic­ca­samup­pannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha­dhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarā­maraṇa­nirodhe nibbāne khippaṃ javatīti—javanapaññā. Javana­pañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ javanapaññā. (14)

Tik­kha­pañña­tāya saṃvattantīti katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti—tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti— tikkhapaññā. Uppannaṃ ­byāpā­da­vitak­kaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṃ vihiṃ­sā­vitak­kaṃ nādhivāseti … pe … uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṃ rāgaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—tikkhapaññā. Uppannaṃ dosaṃ … pe … uppannaṃ mohaṃ … uppannaṃ kodhaṃ … uppannaṃ upanāhaṃ … makkhaṃ … paḷāsaṃ … issaṃ … macchariyaṃ … māyaṃ … sāṭheyyaṃ … thambhaṃ … sārambhaṃ … mānaṃ … atimānaṃ … madaṃ … pamādaṃ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre … pe … sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti—tikkhapaññā. Tik­kha­pañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ tikkhapaññā. (15)

Nib­bedhi­kapañña­tāya saṃvattantīti katamā nib­bedhi­kapaññā? Idhekacco sabba­saṅ­khā­resu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭha­na­bahulo aratibahulo anabhi­rati­bahulo. Bahimukho na ramati sabba­saṅ­khā­resu. Anibbiddha­pubbaṃ appadā­lita­pubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti—nib­bedhi­kapaññā. Anibbiddha­pubbaṃ appadā­lita­pubbaṃ dosakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti—nib­bedhi­kapaññā. Anibbiddha­pubbaṃ appadā­lita­pubbaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti—nib­bedhi­kapaññā. Anibbiddha­pubbaṃ appadā­lita­pubbaṃ kodhaṃ … pe … upanāhaṃ … makkhaṃ … paḷāsaṃ … issaṃ … macchariyaṃ … māyaṃ … sāṭheyyaṃ … thambhaṃ … sārambhaṃ … mānaṃ … atimānaṃ … madaṃ … pamādaṃ … sabbe kilese … sabbe duccarite … sabbe abhisaṅkhāre … pe … sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti—nib­bedhi­kapaññā. Nib­bedhi­kapañña­tāya saṃvattantīti—ayaṃ nib­bedhi­kapaññā. (16)

Imā soḷasa paññāyo. Imāhi soḷasahi paññāhi samannāgato puggalo paṭi­sam­bhi­dap­patto.

3.1.2. ­Pugga­la­visesa­niddesa

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā—eko pubba­yoga­sam­panno, eko na pubba­yoga­sam­panno. Yo pubba­yoga­sam­panno so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā—eko bahussuto, eko na bahussuto. Yo bahussuto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā—eko desanābahulo, eko na desanābahulo. Yo desanābahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā—eko garūpanissito, eko na garūpanissito. Yo garūpanissito, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā—eko vihārabahulo, eko na vihārabahulo. Yo vihārabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā—eko pacca­vek­kha­ṇā­bahulo, eko na pacca­vek­kha­ṇā­bahulo. Yo pacca­vek­kha­ṇā­bahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi pacca­vek­kha­ṇā­bahulā—eko sekha­paṭi­sam­bhi­dap­patto, eko asekha­paṭi­sam­bhi­dap­patto. Yo asekha­paṭi­sam­bhi­dap­patto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi pacca­vek­kha­ṇā­bahulā, dvepi asekha­paṭi­sam­bhi­dap­pattā—eko sāvaka­pāramip­patto, eko na sāvaka­pāramip­patto. Yo sāvaka­pāramip­patto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Dve puggalā paṭi­sam­bhi­dap­pattā, dvepi pubba­yoga­sam­pannā, dvepi bahussutā, dvepi desanābahulā, dvepi garūpanissitā, dvepi vihārabahulā, dvepi pacca­vek­kha­ṇā­bahulā, dvepi asekha­paṭi­sam­bhi­dap­pattā—eko sāvaka­pāramip­patto, eko pac­ce­ka­sambud­dho. Yo pac­ce­ka­sambud­dho, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti. Tassa ñāṇaṃ pabhijjati.

Pac­ce­ka­buddhañca sadevakañca lokaṃ upādāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho aggo paṭi­sam­bhi­dap­patto paññā­pa­bhe­da­kusalo pabhinnañāṇo adhi­gata­paṭi­sam­bhido catu­ve­sāraj­jap­patto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho … pe … yepi te khat­tiya­paṇ­ḍitā brāhma­ṇa­paṇ­ḍitā gaha­pati­paṇ­ḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā ­katapa­rappa­vādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhi­saṅ­kha­ritvā abhi­saṅ­kha­ritvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti nid­diṭṭha­kā­raṇā, upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati, yadidaṃ paññāyāti aggo paṭi­sam­bhi­dap­pat­toti.

Mahāpaññākathā niṭṭhitā.