Paṭi­sam­bhi­dā­magga

3 Paññāvagga

3.2. Iddhikathā

Kā iddhi? Kati iddhiyo? Iddhiyā kati bhūmiyo, kati pādā, kati padāni, kati mūlāni? Kā iddhīti? Ijjhanaṭṭhena iddhi. Kati iddhiyoti? Dasa iddhiyo. Iddhiyā kati bhūmiyoti? Iddhiyā catasso bhūmiyo, cattāro pādā, aṭṭha padāni, soḷasa mūlāni.

Katamā dasa iddhiyo? Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphārā iddhi, samā­dhi­vip­phārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato iddhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi.

Iddhiyā katamā catasso bhūmiyo? Vivekajābhūmi paṭhamaṃ jhānaṃ, pītisukhabhūmi dutiyaṃ jhānaṃ, upekkhā­su­kha­bhūmi tatiyaṃ jhānaṃ, aduk­kha­ma­su­khā­bhūmi catutthaṃ jhānaṃ. Iddhiyā imā catasso bhūmiyo iddhilābhāya iddhi­paṭi­lābhāya iddhi­vikub­ba­na­tāya iddhi­vi­savitāya iddhi­va­sībhā­vāya iddhi­ve­sāraj­jāya saṃvattantīti.

Iddhiyā katame cattāro pādā? Idha bhikkhu chanda­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, citta­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriya­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃ­sā­samā­dhi­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iddhiyā ime cattāro pādā iddhilābhāya iddhi­paṭi­lābhāya iddhi­vikub­ba­na­tāya iddhi­vi­savitāya iddhi­va­sībhā­vāya iddhi­ve­sāraj­jāya saṃvattantīti.

Iddhiyā katamāni aṭṭha padāni? Chandañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. Chando na samādhi, samādhi na chando. Añño chando, añño samādhi. Vīriyañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. Vīriyaṃ na samādhi, samādhi na vīriyaṃ. Aññaṃ vīriyaṃ, añño samādhi. Cittañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. Cittaṃ na samādhi, samādhi na cittaṃ. Aññaṃ cittaṃ, añño samādhi. Vīmaṃsañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. Vīmaṃsā na samādhi, samādhi na vīmaṃsā. Aññā vīmaṃsā, añño samādhi. Iddhiyā imāni aṭṭha padāni iddhilābhāya iddhi­paṭi­lābhāya iddhi­vikub­ba­na­tāya iddhi­vi­savitāya iddhi­va­sībhā­vāya iddhi­ve­sāraj­jāya saṃvattantīti.

Iddhiyā katamāni soḷasa mūlāni? Anonataṃ cittaṃ kosajje na iñjatīti—āneñjaṃ. Anunnataṃ cittaṃ uddhacce na iñjatīti—āneñjaṃ. Anabhinataṃ cittaṃ rāge na iñjatīti—āneñjaṃ. Anapanataṃ cittaṃ byāpāde na iñjatīti—āneñjaṃ. Anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyā na iñjatīti— āneñjaṃ. Appaṭibaddhaṃ cittaṃ chandarāge na iñjatīti—āneñjaṃ. Vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na iñjatīti—āneñjaṃ. Visaññuttaṃ cittaṃ kilese na iñjatīti— āneñjaṃ. Vimariyā­di­kataṃ cittaṃ kilesamariyāde na iñjatīti—āneñjaṃ. Ekattagataṃ cittaṃ nānat­ta­kilesehi na iñjatīti—āneñjaṃ. Saddhāya pariggahitaṃ cittaṃ assaddhiye na iñjatīti—āneñjaṃ. Vīriyena pariggahitaṃ cittaṃ kosajje na iñjatīti—āneñjaṃ. Satiyā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na iñjatīti—āneñjaṃ. Samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ uddhacce na iñjatīti—āneñjaṃ. Paññāya pariggahitaṃ cittaṃ avijjāya na iñjatīti—āneñjaṃ. Obhāsagataṃ cittaṃ avijjandhakāre na iñjatīti—āneñjaṃ. Iddhiyā imāni soḷasa mūlāni iddhilābhāya iddhi­paṭi­lābhāya iddhi­vikub­ba­na­tāya iddhi­vi­savitāya iddhi­va­sībhā­vāya iddhi­ve­sāraj­jāya saṃvattantīti.

3.2.1. Dasa­iddhi­niddesa

Katamā adhiṭṭhānā iddhi? Idha bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummuj­jani­mujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃma­hānu­bhāve pāṇinā parāmasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetīti.

Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane. Tena vuccati—“idhā”ti. Bhikkhūti puthuj­jana­kal­yāṇako vā hoti bhikkhu sekho vā arahā vā akuppadhammo. Anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotīti nānappakāraṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hotīti pakatiyā eko bahukaṃ āvajjati, sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“bahulo homī”ti. Bahulo hoti. Yathāyasmā cūḷapanthako ekopi hutvā bahudhā hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hotīti pakatiyā bahuko ekaṃ āvajjati; āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“eko homī”ti. Eko hoti. Yathāyasmā cūḷapanthako bahudhāpi hutvā eko hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto bahudhāpi hutvā eko hoti.

Āvibhāvanti kenaci anāvaṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ pākaṭaṃ. Tirobhāvanti kenaci āvaṭaṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjitaṃ. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāseti pakatiyā ākāsa­kasiṇa­samā­pattiyā lābhī hoti. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“ākāso hotū”ti. Ākāso hoti. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kenaci anāvaṭe aparikkhitte asajjamānā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse.

Pathaviyāpi ummuj­jani­mujjaṃ karoti, seyyathāpi udaketi pakatiyā āpo­kasi­ṇa­samā­pattiyā lābhī hoti. Pathaviṃ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“udakaṃ hotū”ti. Udakaṃ hoti. So pathaviyā ummuj­jani­mujjaṃ karoti. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto udake ummuj­jani­mujjaṃ karonti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto pathaviyā ummuj­jani­mujjaṃ karoti, seyyathāpi udake.

Udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyanti pakatiyā pathavī­ka­siṇa­samā­pattiyā lābhī hoti. Udakaṃ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“pathavī hotū”ti. Pathavī hoti. So abhijjamāne udake gacchati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto abhijjamānāya pathaviyā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto abhijjamāne udake gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ.

Ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇoti pakatiyā pathavī­ka­siṇa­samā­pattiyā lābhī hoti. Ākāsaṃ āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“pathavī hotū”ti. Pathavī hoti. So ākāse antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto pathaviyā caṅkamantipi tiṭṭhantipi nisīdantipi seyyampi kappenti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto ākāse antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo.

Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃma­hānu­bhāve pāṇinā parāmasati parimajjatīti idha so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasūriye āvajjati. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti—“hatthapāse hotū”ti. Hatthapāse hoti. So nisinnako vā nipannako vā candimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kiñcideva rūpagataṃ hatthapāse āmasanti parāmasanti parimajjanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati.

Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetīti sace so iddhimā cetovasippatto brahmalokaṃ gantukāmo hoti, dūrepi santike adhiṭṭhāti—“santike hotū”ti. Santike hoti. Santikepi dūre adhiṭṭhāti—“dūre hotū”ti. Dūre hoti. Bahukampi thokaṃ adhiṭṭhāti—“thokaṃ hotū”ti. Thokaṃ hoti. Thokampi bahukaṃ adhiṭṭhāti—“bahukaṃ hotū”ti. Bahukaṃ hoti. Dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṃ passati. Dibbāya sotadhātuyā tassa brahmuno saddaṃ suṇāti. Ceto­pariya­ñāṇena tassa brahmuno cittaṃ pajānāti. Sace so iddhimā cetovasippatto dissamānena kāyena brahmalokaṃ gantukāmo hoti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhāti. Kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā, kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhahitvā, sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā dissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchati. Sace so iddhimā cetovasippatto adissamānena kāyena brahmalokaṃ gantukāmo hoti, cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhāti. Cittavasena kāyaṃ pariṇāmetvā, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā adissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchati. So tassa brahmuno purato rūpiṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅ­gapaccaṅ­giṃ ahīnindriyaṃ. Sace so iddhimā caṅkamati, nimmitopi tattha caṅkamati. Sace so iddhimā tiṭṭhati, nimmitopi tattha tiṭṭhati. Sace so iddhimā nisīdati, nimmitopi tattha nisīdati. Sace so iddhimā seyyaṃ kappeti, nimmitopi tattha seyyaṃ kappeti. Sace so iddhimā dhūmāyati, nimmitopi tattha dhūmāyati. Sace so iddhimā pajjalati, nimmitopi tattha pajjalati. Sace so iddhimā dhammaṃ bhāsati, nimmitopi tattha dhammaṃ bhāsati. Sace so iddhimā pañhaṃ pucchati, nimmitopi tattha pañhaṃ pucchati. Sace so iddhimā pañhaṃ puṭṭho visajjeti, nimmitopi tattha pañhaṃ puṭṭho visajjeti. Sace so iddhimā tena brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, nimmitopi tattha tena brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Yaññadeva so iddhimā karoti, taṃtadeva hi so nimmito karotīti—ayaṃ adhiṭṭhānā iddhi. (1)

Katamā vikubbanā iddhi? Sikhissa bhagavato arahato sammā­sambud­dhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahas­siloka­dhātuṃ sarena viññāpesi. So dissamānenapi kāyena dhammaṃ desesi; adissamānenapi kāyena dhammaṃ desesi; dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṃ desesi. Dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena, adissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṃ desesi. So pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti, nāgavaṇṇaṃ vā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ vā dasseti, yakkhavaṇṇaṃ vā dasseti, indavaṇṇaṃ vā dasseti, devavaṇṇaṃ vā dasseti, brahmavaṇṇaṃ vā dasseti, samuddavaṇṇaṃ vā dasseti, pabbatavaṇṇaṃ vā dasseti, vanavaṇṇaṃ vā dasseti, sīhavaṇṇaṃ vā dasseti, byagghavaṇṇaṃ vā dasseti, dīpivaṇṇaṃ vā dasseti, hatthimpi dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti, pattimpi dasseti, vividhampi senābyūhaṃ dassetīti—ayaṃ vikubbanā iddhi. (2)

Katamā manomayā iddhi? Idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅ­gapaccaṅ­giṃ ahīnindriyaṃ. Seyyathāpi puriso muñjamhā īsikaṃ pavāheyya. Tassa evamassa—“ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā. Añño muñjo, aññā īsikā. Muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā”ti. Seyyathā vā pana puriso asiṃ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa—“ayaṃ asi, ayaṃ kosi. Añño asi, aññā kosi. Kosiyā tveva asi pavāḷho”ti. Seyyathā vā pana puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa— “ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo. Añño ahi, añño karaṇḍo. Karaṇḍā tveva ahi ubbhato”ti. Evamevaṃ bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅ­gapaccaṅ­giṃ ahīnindriyaṃ. Ayaṃ manomayā iddhi. (3)

Katamā ñāṇavipphārā iddhi? Anic­cānu­passa­nāya niccasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti—ñāṇavipphārā iddhi. Duk­khā­nu­passa­nāya sukhasaññāya … anat­tānu­passa­nāya attasaññāya … nibbi­dānu­passa­nāya nandiyā … virā­gānu­passa­nāya rāgassa … niro­dhānu­passa­nāya samudayassa … paṭi­nissag­gā­nu­passa­nāya ādānassa pahānaṭṭho ijjhatīti— ñāṇavipphārā iddhi. Āyasmato bākulassa ñāṇavipphārā iddhi, āyasmato saṅkiccassa ñāṇavipphārā iddhi, āyasmato bhūtapālassa ñāṇavipphārā iddhi. Ayaṃ ñāṇavipphārā iddhi. (4)

Katamā samā­dhi­vip­phārā iddhi? Paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṃ pahānaṭṭho ijjhatīti—samā­dhi­vip­phārā iddhi. Dutiyena jhānena vitak­ka­vicārā­naṃ pahānaṭṭho ijjhatīti—samā­dhi­vip­phārā iddhi. Tatiyena jhānena pītiyā pahānaṭṭho ijjhatīti … pe … catutthena jhānena sukhadukkhānaṃ pahānaṭṭho ijjhatīti … pe … ākāsānañ­cāyata­na­samā­pattiyā rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti … pe … viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­samā­pattiyā ākāsānañ­cāyata­na­saññāya pahānaṭṭho ijjhatīti … pe … ākiñ­cañ­ñā­yatana­samā­pattiyā viñ­ñā­ṇañ­cāyata­na­saññāya pahānaṭṭho ijjhatīti … pe … neva­saññā­nā­saññāya­tana­samā­pattiyā ākiñ­cañ­ñā­yata­nasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti— samā­dhi­vip­phārā iddhi. Āyasmato sāriputtassa samā­dhi­vip­phārā iddhi, āyasmato sañjīvassa samā­dhi­vip­phārā iddhi, āyasmato khā­ṇu­koṇ­ḍaññassa samā­dhi­vip­phārā iddhi, uttarāya upāsikāya samā­dhi­vip­phārā iddhi, sāmāvatiyā upāsikāya samā­dhi­vip­phārā iddhi. Ayaṃ samā­dhi­vip­phārā iddhi. (5)

Katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati—“ paṭikūle appaṭi­kūla­saññī vihareyyan”ti, appaṭi­kūla­saññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan”ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭi­kūla­saññī vihareyyan”ti, appaṭi­kūla­saññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan”ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati—“paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno”ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

Kathaṃ paṭikūle appaṭi­kūla­saññī viharati? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle appaṭi­kūla­saññī viharati.

Kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati. Evaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati.

Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭi­kūla­saññī viharati? Aniṭṭhasmiñca iṭṭhasmiñca vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭi­kūla­saññī viharati.

Kathaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiñca aniṭṭhasmiñca vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati. Evaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati.

Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā … pe … ghānena gandhaṃ ghāyitvā … jivhāya rasaṃ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā … manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Ayaṃ ariyā iddhi. (6)

Katamā kammavipākajā iddhi? Sabbesaṃ pakkhīnaṃ, sabbesaṃ devānaṃ, ekaccānaṃ manussānaṃ, ekaccānaṃ vinipātikānaṃ. Ayaṃ kammavipākajā iddhi. (7)

Katamā puññavato iddhi? Rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ caturaṅginiyā senāya, antamaso assa­bandha­go­purise upādāya. Jotikassa gahapatissa puññavato iddhi, jaṭilassa gahapatissa puññavato iddhi, meṇḍakassa gahapatissa puññavato iddhi, ghositassa gahapatissa puññavato iddhi, pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhi. Ayaṃ puññavato iddhi. (8)

Katamā vijjāmayā iddhi? Vijjādharā vijjaṃ parijappetvā vehāsaṃ gacchanti, ākāse antalikkhe hatthimpi dassenti, assampi dassenti, rathampi dassenti, pattimpi dassenti, vividhampi senābyūhaṃ dassenti. Ayaṃ vijjāmayā iddhi. (9)

Kathaṃ tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi? Nekkhammena kāmacchandassa pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Abyāpādena byāpādassa pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi … pe … arahat­ta­mag­gena sabbakilesānaṃ pahānaṭṭho ijjhatīti—tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Evaṃ tattha tattha sammā­payo­gapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. (10) Imā dasa iddhiyo.

Iddhikathā niṭṭhitā.