Petavatthu

Ubbarivagga

11. Sutta­peta­vatthu

“Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno,
Suttaṃ adāsiṃ upasaṅkamma yācitā;
Tassa vipāko vipula­pha­lūpalab­bhati,
Bahukā ca me uppajjare vatthakoṭiyo.

Pup­phā­bhi­kiṇṇaṃ ramitaṃ vimānaṃ,
Anekacittaṃ ­naranā­ri­sevitaṃ;
Sāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca,
Pahūtavittā na ca tāva khīyati.

Tasseva kammassa vipākamanvayā,
Sukhañca sātañca idhūpalabbhati;
Sāhaṃ gantvā punadeva mānusaṃ,
Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti.

“Satta tuvaṃ vassasatā idhāgatā,
Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṃ bhavissasi;
Sabbeva te kālakatā ca ñātakā,
Kiṃ tattha gantvāna ito karissasī”ti.

“Satteva vassāni idhāgatāya me,
Dibbañca sukhañca samappitāya;
Sāhaṃ gantvāna punadeva mānusaṃ,
Kāhāmi puññāni nayayyaputta man”ti.

So taṃ gahetvāna pasayha bāhāyaṃ,
Paccānayitvāna theriṃ sudubbalaṃ;
“Vajjesi aññampi janaṃ idhāgataṃ,
‘Karotha puññāni sukhūpalab­bhati’.

Diṭṭhā mayā akatena sādhunā,
Petā vihaññanti tatheva manussā;
Kammañca katvā sukhavedanīyaṃ,
Devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā”ti.

Sutta­peta­vatthu ekādasamaṃ.