Kuṇḍināgariyo thero,
sāṇa­vāsini­vāsiko;
Poṭṭhapādoti nāmena,
samaṇo bhāvitindriyo.

Tassa mātā pitā bhātā,
duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna,
petalokaṃ ito gatā.

Te duggatā sūcikaṭṭā,
kilantā naggino kisā;
Uttasantā mahattāsā,
na dassenti kurūrino.

Tassa bhātā vitaritvā,
naggo ekapathekako;
Catukuṇḍiko bhavitvāna,
therassa dassayītumaṃ.

Thero cāmanasikatvā,
tuṇhībhūto atikkami;
So ca viññāpayī theraṃ,
“bhātā petagato ahaṃ.

Mātā pitā ca te bhante,
duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna,
petalokaṃ ito gatā.

Te duggatā sūcikaṭṭā,
kilantā naggino kisā;
Uttasantā mahattāsā,
na dassenti kurūrino.

Anukampassu kāruṇiko,
datvā anvādisāhi no;
Tava dinnena dānena,
yāpessanti kurūrino”ti.

Thero caritvā piṇḍāya,
bhikkhū aññe ca dvādasa;
Ekajjhaṃ sannipatiṃsu,
bhatta­vissag­ga­kāraṇā.

Thero sabbeva te āha,
“yathāladdhaṃ dadātha me;
Saṃghabhattaṃ karissāmi,
anukampāya ñātinaṃ”.

Niyyādayiṃsu therassa,
thero saṃghaṃ nimantayi;
Datvā anvādisi thero,
mātu pitu ca bhātuno;
“Idaṃ me ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo”.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
bhojanaṃ udapajjatha;
Suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ,
aneka­ra­sab­yañ­janaṃ.

Tato uddassayī bhātā,
vaṇṇavā balavā sukhī;
“Pahūtaṃ bhojanaṃ bhante,
passa naggāmhase mayaṃ;
Tathā bhante parakkama,
yathā vatthaṃ labhāmase”ti.

Thero saṅkārakūṭamhā,
uccinitvāna nantake;
Pilotikaṃ paṭaṃ katvā,
saṃghe cātuddise adā.

Datvā anvādisī thero,
mātu pitu ca bhātuno;
“Idaṃ me ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo”.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
vatthāni udapajjisuṃ;
Tato suvatthavasano,
therassa dassayītumaṃ.

“Yāvatā nandarājassa,
vijitasmiṃ paṭicchadā;
Tato bahutarā bhante,
vatthā­nacchā­danāni no.

Koseyya­kamba­lī­yāni,
khoma kappāsikāni ca;
Vipulā ca mahagghā ca,
tepākā­sevalam­bare.

Te mayaṃ paridahāma,
yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ;
Tathā bhante parakkama,
yathā gehaṃ labhāmase”ti.

Thero paṇṇakuṭiṃ katvā,
saṃghe cātuddise adā;
Datvā anvādisī thero,
mātu pitu ca bhātuno;
“Idaṃ me ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo”.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
gharāni udapajjisuṃ;
Kūṭā­gāra­nivesanā,
vibhattā bhāgaso mitā.

“Na manussesu īdisā,
yādisā no gharā idha;
Api dibbesu yādisā,
tādisā no gharā idha.

Daddallamānā ābhenti,
Samantā caturo disā;
Tathā bhante parakkama,
Yathā pānīyaṃ labhāmase”ti.

Thero karaṇaṃ pūretvā,
saṃghe cātuddise adā;
Datvā anvādisī thero,
mātu pitu ca bhātuno;
“Idaṃ me ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo”.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
pānīyaṃ udapajjatha;
Gambhīrā caturassā ca,
pokkharañño sunimmitā.

Sītodikā suppatitthā,
sītā appaṭigandhiyā;
Padu­mup­pa­la­sañ­channā,
vāri­kiñ­jak­kha­pūritā.

Tattha nhatvā pivitvā ca,
therassa paṭidassayuṃ;
“Pahūtaṃ pānīyaṃ bhante,
pādā dukkhā phalanti no”.

“Āhiṇḍamānā khañjāma,
sakkhare kusakaṇṭake;
‘Tathā bhante parakkama,
yathā yānaṃ labhāmase’”ti.

Thero sipāṭikaṃ laddhā,
saṃghe cātuddise adā;
Datvā anvādisī thero,
mātu pitu ca bhātuno;
“Idaṃ me ñātīnaṃ hotu,
sukhitā hontu ñātayo”.

Samananta­rā­nud­diṭṭhe,
petā rathena māgamuṃ;
“Anukampitamha bhadante,
bhat­te­nacchā­danena ca.

Gharena pānīyadānena,
yānadānena cūbhayaṃ;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke,
bhante vanditumāgatā”ti.

Sāṇavāsī­the­rapeta­vatthu dutiyaṃ.