Petavatthu

Cūḷavagga

3. Ratha­kāra­peti­vatthu

“Veḷu­riya­tham­bhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ,
Vimānamāruyha anekacittaṃ;
Tatthacchasi devi mahānubhāve,
Pathaddhani pannaraseva cando.

Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho,
Uttattarūpo bhusa dassaneyyo;
Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā,
Ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko.

Imā ca te pokkharaṇī samantā,
Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
Suvaṇṇacuṇṇehi saman­ta­motthatā,
Na tattha paṅko paṇako ca vijjati.

Haṃsā cime dassanīyā manoramā,
Udakas­mi­manupa­ri­yanti sabbadā;
Samayya vaggūpanadanti sabbe,
Bindussarā dundubhīnaṃva ghoso.

Daddallamānā yasasā yasassinī,
Nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi;
Āḷārapamhe hasite piyaṃvade,
Sabbaṅ­gakal­yāṇi bhusaṃ virocasi.

Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ,
Uyyānavantaṃ rati­nandi­vaḍḍha­naṃ;
Icchāmahaṃ nāri anomadassane,
Tayā saha nandane idha moditun”ti.

“Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ,
Cittañca te idha nihitaṃ bhavatu;
Katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ,
Evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāminin”ti.

“Sādhū”ti so tassā paṭissuṇitvā,
Akāsi kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ;
Katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ,
Upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti.

Ratha­kāra­peti­vatthu tatiyaṃ.
Bhāṇavāraṃ dutiyaṃ.