Saṃyutta Nikāya 35

8. Gilānavagga

75. Dutiya­gilāna­sutta

Atha kho aññataro bhikkhu … pe … bhagavantaṃ etadavoca: “amukasmiṃ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupa­saṅka­matu anukampaṃ upādāyā”ti.

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: “alaṃ, bhikkhu, mā tvaṃ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṃ nisīdissāmī”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo”ti?

“Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ … pe … na kho maṃ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṃ ko ca vippaṭisāro”ti?

“Na khvāhaṃ, bhante, sīla­vi­sud­dhat­thaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī”ti.

“No ce kira tvaṃ, bhikkhu, sīla­vi­sud­dhat­thaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, atha kimatthaṃ carahi tvaṃ, bhikkhu, mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsī”ti?

“Anupā­dā­pari­nib­bā­nat­thaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, anupā­dā­pari­nib­bā­nat­thaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Anupā­dā­pari­nib­bā­nat­tho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito.

Taṃ kiṃ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

“Aniccaṃ, bhante”.

“… pe … Sotaṃ … ghānaṃ … jivhā … kāyo … mano … manoviññāṇaṃ … manosamphasso … yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

“Aniccaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipari­ṇāma­dhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṃ, bhante”.

“Evaṃ passaṃ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati … pe … manasmimpi … manoviññāṇepi … mano­samphas­sepi nibbindati. Yampidaṃ mano­samphas­sa­pac­cayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā aduk­kha­ma­su­khaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana vey­yāka­ra­ṇas­miṃ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti.

Dutiyaṃ.