Saṃyutta Nikāya 51

2. Pāsāda­kam­pa­navagga

14. Mog­gallā­nasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramā­tu­pāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhā­mi­gāramā­tu­pāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ­mahā­mog­gallā­naṃ āmantesi: “ete kho, moggallāna, sabrahmacārino heṭṭhā­mi­gāramā­tu­pāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. Gaccha, moggallāna, te bhikkhū saṃvejehī”ti.

“Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā tathārūpaṃ iddhābhi­saṅ­khā­raṃ abhisaṅkhāresi yathā pādaṅ­guṭṭha­kena migāramā­tu­pāsādaṃ saṅkampesi sampakampesi sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu: “acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Nivātañca vata ayañca migāramā­tu­pāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti.

Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū bhagavā etadavoca: “kiṃ nu tumhe, bhikkhave, saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitā”ti? “Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ bhante. Nivātañca vata ayañca migāramā­tu­pāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti. “Tumheva kho, bhikkhave, saṃ­ve­je­tukā­mena moggallānena bhikkhunā pādaṅ­guṭṭha­kena migāramā­tu­pāsādo, saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃma­hānu­bhāvo”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhaga­vaṃ­nettikā bhaga­vaṃ­paṭi­saraṇā. Sādhu vata, bhante, bhaga­van­taṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Tena hi, bhikkhave, suṇātha. Catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃma­hānu­bhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chanda­samā­dhip­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi … pe … cittasamādhi … vīmaṃ­sā­samā­dhip­pa­dhā­na­saṅ­khā­ra­saman­nā­gataṃ iddhipādaṃ bhāveti—iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati; na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā­pure­saññī ca viharati—yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apari­yonad­dhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃma­hānu­bhāvo. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti … pe … yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti … pe … imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Catutthaṃ.