Saṃyutta Nikāya 56

11. Pañca­gati­peyyā­la­vagga

131. Pet­ti­deva­petti­visa­ya­sutta

… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa, duk­kha­sa­muda­yassa ariyasaccassa, duk­kha­nirodhassa ariyasaccassa, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Tiṃsatimaṃ.

Pañca­gati­peyyā­la­vaggo ekādasamo.

Manussato cutā chāpi,
devā cutā nirayato;
Tiracchā­na­petti­visayā,
tiṃsamatto gativaggoti.

Saccasaṃyuttaṃ dvādasamaṃ.

Mahāvaggo pañcamo.

Magga­boj­jhaṅ­gaṃ satiyā,
indriyaṃ sammappadhānaṃ;
Baliddhi­pādā­nurud­dhā,
­jhānānā­pāna­saṃ­yutaṃ;
Sotāpatti saccañcāti,
mahāvaggoti vuccatīti.

Mahā­vagga­saṃ­yutta­pāḷi niṭṭhitā.

Saṃyuttanikāyo samatto.