Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Atha kho sambahulā kosalakā brāhma­ṇa­ma­hāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhma­ṇa­ma­hāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme”ti? “Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme”ti. “Sādhu no bhavaṃ gotamo porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhma­ṇa­dhammaṃ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū”ti. “Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bho”ti kho te brāhma­ṇa­ma­hāsālā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

“Isayo pubbakā āsuṃ,
saññatattā tapassino;
Pañca kāmaguṇe hitvā,
atta­dattha­ma­cāri­suṃ.

Na pasū brāhmaṇānāsuṃ,
na hiraññaṃ na dhāniyaṃ;
Saj­jhā­ya­dhana­dhaññā­suṃ,
brahmaṃ nidhimapālayuṃ.

Yaṃ nesaṃ pakataṃ āsi,
dvārabhattaṃ upaṭṭhitaṃ;
Sad­dhā­paka­ta­mesānaṃ,
dātave tadamaññisuṃ.

Nānārattehi vatthehi,
­saya­ne­hāvasa­thehi ca;
Phītā janapadā raṭṭhā,
te namassiṃsu brāhmaṇe.

Avajjhā brāhmaṇā āsuṃ,
ajeyyā dhammarakkhitā;
Na ne koci nivāresi,
kuladvāresu sabbaso.

Aṭṭha­cattā­līsaṃ vassāni,
(komāra) Brahmacariyaṃ cariṃsu te;
Vij­jācara­ṇa­pari­yeṭṭhiṃ,
Acaruṃ brāhmaṇā pure.

Na brāhmaṇā aññamagamuṃ,
napi bhariyaṃ kiṇiṃsu te;
Sampiyeneva saṃvāsaṃ,
saṅgantvā samarocayuṃ.

Aññatra tamhā samayā,
utuveramaṇiṃ pati;
Antarā methunaṃ dhammaṃ,
nāssu gacchanti brāhmaṇā.

Brahma­cari­yañca sīlañca,
ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
Soraccaṃ avihiṃsañca,
khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

Yo nesaṃ paramo āsi,
Brahmā daḷhaparakkamo;
Sa vāpi methunaṃ dhammaṃ,
Supinantepi nāgamā.

Tassa vatta­manu­sikkhantā,
Idheke viññujātikā;
Brahma­cari­yañca sīlañca,
Khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

Taṇḍulaṃ sayanaṃ vatthaṃ,
Sappitelañca yāciya;
Dhammena samodhānetvā,
Tato yañña­makappa­yuṃ.

Upaṭṭhitasmiṃ yaññasmiṃ,
Nāssu gāvo haniṃsu te;
Yathā mātā pitā bhātā,
Aññe vāpi ca ñātakā;
Gāvo no paramā mittā,
Yāsu jāyanti osadhā.

Annadā baladā cetā,
Vaṇṇadā sukhadā tathā;
Etamatthavasaṃ ñatvā,
Nāssu gāvo haniṃsu te.

Sukhumālā mahākāyā,
Vaṇṇavanto yasassino;
Brāhmaṇā sehi dhammehi,
Kiccākiccesu ussukā;
Yāva loke avattiṃsu,
Sukha­me­dhittha­yaṃ pajā.

Tesaṃ āsi vipallāso,
Disvāna aṇuto aṇuṃ;
Rājino ca viyākāraṃ,
Nāriyo samalaṅkatā.

Rathe ­cājañña­saṃ­yutte,
Sukate cittasibbane;
Nivesane nivese ca,
Vibhatte bhāgaso mite.

Gomaṇḍa­la­parib­yūḷhaṃ,
Nārīva­raga­ṇāyu­taṃ;
Uḷāraṃ mānusaṃ bhogaṃ,
Abhijjhāyiṃsu brāhmaṇā.

Te tattha mante ganthetvā,
Okkākaṃ tadupāgamuṃ;
Pahūta­dhana­dhañ­ñosi,
Yajassu bahu te vittaṃ;
Yajassu bahu te dhanaṃ.

Tato ca rājā saññatto,
Brāhmaṇehi rathesabho;
Assamedhaṃ purisamedhaṃ,
Sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ;
Ete yāge yajitvāna,
Brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

Gāvo sayanañca vatthañca,
Nāriyo samalaṅkatā;
Rathe ­cājañña­saṃ­yutte,
Sukate cittasibbane.

Nivesanāni rammāni,
Suvibhattāni bhāgaso;
Nānādhaññassa pūretvā,
Brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

Te ca tattha dhanaṃ laddhā,
Sannidhiṃ samarocayuṃ;
Tesaṃ icchā­vatiṇ­ṇā­naṃ,
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha;
Te tattha mante ganthetvā,
Okkākaṃ puna mupāgamuṃ.

Yathā āpo ca pathavī ca,
Hiraññaṃ dhanadhāniyaṃ;
Evaṃ gāvo manussānaṃ,
Parikkhāro so hi pāṇinaṃ;
Yajassu bahu te vittaṃ,
Yajassu bahu te dhanaṃ.

Tato ca rājā saññatto,
Brāhmaṇehi rathesabho;
Nekā satasahassiyo,
Gāvo yaññe aghātayi.

Na pādā na visāṇena,
Nāssu hiṃsanti kenaci;
Gāvo eḷakasamānā,
Soratā kumbhadūhanā;
Tā visāṇe gahetvāna,
Rājā satthena ghātayi.

Tato devā pitaro ca,
Indo asurarakkhasā;
Adhammo iti pakkanduṃ,
Yaṃ satthaṃ nipatī gave.

Tayo rogā pure āsuṃ,
Icchā anasanaṃ jarā;
Pasūnañca samārambhā,
Aṭṭhā­na­vuti­māga­muṃ.

Eso adhammo daṇḍānaṃ,
Okkanto purāṇo ahu;
Adūsikāyo haññanti,
Dhammā dhaṃsanti yājakā.

Evameso aṇudhammo,
Porāṇo viññugarahito;
Yattha edisakaṃ passati,
Yājakaṃ garahatī jano.

Evaṃ dhamme viyāpanne,
Vibhinnā suddavessikā;
Puthū vibhinnā khattiyā,
Patiṃ bhari­yā­vamañ­ñatha.

Khattiyā brahmabandhū ca,
Ye caññe gottarakkhitā;
Jātivādaṃ nirākatvā,
Kāmānaṃ vasamanvagun”ti.

Evaṃ vutte, te brāhma­ṇa­ma­hāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ: “abhikkantaṃ, bho gotama … pe … upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate”ti.

Brāhma­ṇa­dham­mika­suttaṃ sattamaṃ.