“Yuttā ca te paramaalaṅkatā hayā,
Adhomukhā aghasigamā balī javā;
Abhinimmitā pañcarathāsatā ca te,
Anventi taṃ sārathicoditā hayā.

Sā tiṭṭhasi rathavare alaṅkatā,
Obhāsayaṃ jalamiva joti pāvako;
Pucchāmi taṃ varatanu anomadassane,
Kasmā nu kāyā anadhivaraṃ upāgami”.

“Kāmag­ga­pattā­naṃ yamāhunuttaraṃ,
Nimmāya nimmāya ramanti devatā;
Tasmā kāyā accharā kāmavaṇṇinī,
Idhāgatā anadhivaraṃ namassituṃ”.

“Kiṃ tvaṃ pure sucari­ta­mā­carī­dha,
Kenacchasi tvaṃ amitayasā sukhedhitā;
Iddhī ca te anadhivarā vihaṅgamā,
Vaṇṇo ca te dasa disā virocati.

Devehi tvaṃ parivutā sakkatā casi,
Kuto cutā sugatigatāsi devate;
Kassa vā tvaṃ vacana­ka­rā­nu­sāsaniṃ,
Ācikkha me tvaṃ yadi buddhasāvikā”ti.

“Nagantare nagaravare sumāpite,
Paricārikā rājavarassa sirimato;
Nacce gīte parama­su­sikkhitā ahuṃ,
Sirimāti maṃ rājagahe avediṃsu.

Buddho ca me isinisabho vināyako,
Adesayī samuda­ya­duk­kha­nicca­taṃ;
Asaṅkhataṃ duk­kha­nirodha­sassa­taṃ,
Maggañcimaṃ akuṭi­la­mañjasaṃ sivaṃ.

Sutvānahaṃ amatapadaṃ asaṅkhataṃ,
Tathā­gatas­sa­nadhi­varassa sāsanaṃ;
Sīlesvahaṃ parama­susaṃ­vutā ahuṃ,
Dhamme ṭhitā ­narava­ra­buddha­desite.

Ñatvānahaṃ virajapadaṃ asaṅkhataṃ,
Tathā­ga­tena­nadhi­varena desitaṃ;
Tatthevahaṃ sama­tha­samā­dhi­mā­phusiṃ,
Sāyeva me paramaniyāmatā ahu.

Laddhānahaṃ amatavaraṃ visesanaṃ,
Ekaṃsikā abhisamaye visesiya;
Asaṃsayā bahujanapūjitā ahaṃ,
Khiḍḍāratiṃ pacca­nubho­ma­nappa­kaṃ.

Evaṃ ahaṃ amatadasamhi devatā,
Tathā­gatas­sa­nadhi­varassa sāvikā;
Dhammaddasā paṭhamaphale patiṭṭhitā,
Sotāpannā na ca pana matthi duggati.

Sā vandituṃ anadhivaraṃ upāgamiṃ,
Pāsādike kusalarate ca bhikkhavo;
Namassituṃ samaṇa­sa­māga­maṃ sivaṃ,
Sagāravā sirimato dhammarājino.

Disvā muniṃ muditamanamhi pīṇitā,
Tathāgataṃ nara­varadam­ma­sāra­thiṃ;
Taṇhacchidaṃ kusalarataṃ vināyakaṃ,
Vandāmahaṃ parama­hi­tā­nukam­pa­kan”ti.

Sirimāvimānaṃ soḷasamaṃ.