“Idaṃ vimānaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ,
Veḷu­riya­tham­bhaṃ satataṃ sunimmitaṃ;
Suvaṇ­ṇa­rukkhehi saman­ta­mottha­taṃ,
Ṭhānaṃ mamaṃ kamma­vipāka­sam­bha­vaṃ.

Tatrūpapannā purimaccharā imā,
Sataṃ sahassāni sakena kammunā;
Tuvaṃsi ajjhupagatā yasassinī,
Obhāsayaṃ tiṭṭhasi pubbadevatā.

Sasī adhiggayha yathā virocati,
­Nak­khat­ta­rājā­riva tārakāgaṇaṃ;
Tatheva tvaṃ accha­rā­saṅgaṇaṃ imaṃ,
Daddallamānā yasasā virocasi.

Kuto nu āgamma anomadassane,
Upapannā tvaṃ bhavanaṃ mamaṃ idaṃ;
Brahmaṃva devā tidasā sahindakā,
Sabbe na tappāmase dassanena tan”ti.

“Yametaṃ sakka anupucchase mamaṃ,
‘Kuto cutā tvaṃ idha āgatā’ti;
Bārāṇasī nāma puratthi kāsinaṃ,
Tattha ahosiṃ pure kesakārikā.

Buddhe ca dhamme ca pasannamānasā,
Saṃghe ca ekantagatā asaṃsayā;
Akhaṇ­ḍa­sikkhā­padā āgatapphalā,
Sambodhidhamme niyatā anāmayā”ti.

“Tant­yā­bhi­nandā­mase svāgatañca te,
Dhammena ca tvaṃ yasasā virocasi;
Buddhe ca dhamme ca pasannamānase,
Saṃghe ca ekantagate asaṃsaye;
Akhaṇ­ḍa­sikkhā­pade āgatapphale,
Sambodhidhamme niyate anāmaye”ti.

Kesa­kārī­vimānaṃ sattarasamaṃ.

Tassuddānaṃ

Pañca pīṭhā tayo nāvā,
dīpa­tila­dak­khiṇā dve;
Pati dve suṇisā uttarā,
sirimā kesakārikā;
Vaggo tena pavuccatīti.

Itthivimāne paṭhamo vaggo.