“Pallaṅkaseṭṭhe maṇisoṇṇacitte,
Pupphābhikiṇṇe sayane uḷāre;
Tatthacchasi devi mahānubhāve,
Uccāvacā iddhi vikubbamānā.

Imā ca te accharāyo samantato,
Naccanti gāyanti pamodayanti;
Devid­dhi­pattāsi mahānubhāve,
Manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā,
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

“Ahaṃ manussesu manussabhūtā,
Aḍḍhe kule suṇisā ahosiṃ;
Akkodhanā bhattu­va­sānu­vattinī,
Uposathe appamattā ahosiṃ.

Manussabhūtā daharā apāpikā,
Pasannacittā patimā­bhirā­dhayiṃ;
Divā ca ratto ca manāpacārinī,
Ahaṃ pure sīlavatī ahosiṃ.

Pāṇātipātā viratā acorikā,
Saṃsuddhakāyā sucib­rahma­cārinī;
Amajjapā no ca musā abhāṇiṃ,
Sikkhāpadesu paripūrakārinī.

Cātuddasiṃ pañcadasiṃ,
yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
­Pā­ṭihā­ri­ya­pak­khañca,
pasannamānasā ahaṃ.

Aṭṭhaṅgupetaṃ anu­dhamma­cārinī,
Uposathaṃ pītimanā upāvasiṃ;
Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅ­gava­re­hupetaṃ,
Samādiyitvā kusalaṃ sukhudrayaṃ;
Patimhi kalyāṇī vasānuvattinī,
Ahosiṃ pubbe sugatassa sāvikā.

Etādisaṃ kusalaṃ jīvaloke,
Kammaṃ karitvāna visesabhāginī;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ,
Deviddhipattā sugatimhi āgatā.

Vimāna­pāsāda­vare manorame,
Parivāritā accha­rā­saṅga­ṇena;
Sayaṃpabhā devagaṇā ramenti maṃ,
Dīghāyukiṃ deva­vimāna­māgatan”ti.

­Pallaṅ­ka­vimānaṃ tatiyaṃ.