Latā ca sajjā pavarā ca devatā,
Accimatī rājavarassa sirīmato;
Sutā ca rañño vessavaṇassa dhītā,
Rājīmatī dhammaguṇehi sobhatha.

Pañcettha nāriyo āgamaṃsu nhāyituṃ,
Sītodakaṃ uppaliniṃ sivaṃ nadiṃ;
Tā tattha nhāyitvā rametvā devatā,
Naccitvā gāyitvā sutā lataṃ bravi.

“Pucchāmi taṃ uppala­māla­dhārini,
Āveḷini kañ­cana­sanni­bhat­tace;
Timira­tambak­khi nabheva sobhane,
Dīghāyukī kena kato yaso tava.

Kenāsi bhadde patino piyatarā,
Visiṭṭha­kal­yā­ṇitarassu rūpato;
Padakkhiṇā nacca­na­gī­tavā­dite,
Ācikkha no tvaṃ ­naranā­ri­pucchitā”ti.

“Ahaṃ manussesu manussabhūtā,
Uḷārabhoge kule suṇisā ahosiṃ;
Akkodhanā bhattu­va­sānu­vattinī,
Uposathe appamattā ahosiṃ.

Manussabhūtā daharā apāpikā,
Pasannacittā patimā­bhirā­dhayiṃ;
Sadevaraṃ sassasuraṃ sadāsakaṃ,
Abhirādhayiṃ tamhi kato yaso mama.

Sāhaṃ tena kusalena kammunā,
Catubbhi ṭhānehi visesamajjhagā;
Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca,
Khiḍḍāratiṃ pacca­nubho­ma­nappa­kaṃ”.

“Sutaṃ nu taṃ bhāsati yaṃ ayaṃ latā,
Yaṃ no apucchimha akittayī no;
Patino kiramhākaṃ visiṭṭha nārīnaṃ,
Gatī ca tāsaṃ pavarā ca devatā.

Patīsu dhammaṃ pacarāma sabbā,
Patibbatā yattha bhavanti itthiyo;
Patīsu dhammaṃ pacaritva sabbā,
Lacchāmase bhāsati yaṃ ayaṃ latā.

Sīho yathā pabba­ta­sānu­gocaro,
Mahindharaṃ pabba­tamā­vasitvā;
Pasayha hantvā itare catuppade,
Khudde mige khādati maṃsabhojano.

Tatheva saddhā idha ariyasāvikā,
Bhattāraṃ nissāya patiṃ anubbatā;
Kodhaṃ vadhitvā abhibhuyya maccharaṃ,
Saggamhi sā modati dhammacārinī”ti.

Latāvimānaṃ catutthaṃ.