Vimānavatthu

Itthivimāna

Pāric­chatta­ka­vagga

7. Pesavatī­vi­mānavat­thu

“Phali­ka­rajata­hema­jāla­channaṃ,
Vividha­citra­tala­maddasaṃ surammaṃ;
Byamhaṃ sunimmitaṃ toraṇūpapannaṃ,
Rucaku­pa­kiṇṇa­midaṃ subhaṃ vimānaṃ.

Bhāti ca dasa disā nabheva suriyo,
Sarade tamonudo sahassaraṃsī;
Tathā tapati midaṃ tava vimānaṃ,
Jalamiva dhūmasikho nise nabhagge.

Musatīva nayanaṃ sateratāva,
Ākāse ṭhapitamidaṃ manuññaṃ;
Vīṇā­muraja­samma­tā­ḷa­ghuṭṭhaṃ,
Iddhaṃ indapuraṃ yathā tavedaṃ.

Paduma­ku­mudup­pala­ku­vala­yaṃ,
Yodhika bandhukanojakā ca santi;
Sāla­kusu­mita­pupphitā asokā,
Vividha­dumag­ga­su­gandha­sevita­midaṃ.

Saḷala­labuja­bhujaka saṃyuttā,
Kusaka­su­phullita­la­tā­valam­bi­nīhi;
Maṇijālasadisā yasassinī,
Rammā pokkharaṇī upaṭṭhitā te.

Udakaruhā ca yetthi pupphajātā,
Thalajā ye ca santi rukkhajātā;
Mānusa­kā­mānus­sakā ca dibbā,
Sabbe tuyhaṃ nivesanamhi jātā.

Kissa saṃ­ya­ma­da­massa­yaṃ vipāko,
Kenāsi kamma­pha­leni­dhūpa­pannā;
Yathā ca te adhigatamidaṃ vimānaṃ,
Tadanupadaṃ avacā­siḷā­rapamhe”ti.

“Yathā ca me adhigatamidaṃ vimānaṃ,
Koñca­mayūra­cakora­saṅgha­caritaṃ;
Dibya­pi­lavahaṃ­sarāja­ciṇṇaṃ,
Dija­kāraṇ­ḍa­va­koki­lā­bhina­di­taṃ.

Nānā­santā­na­ka­puppha­rukkha­vividhā,
Pāṭali­jambu­asoka­rukkha­vantaṃ;
Yathā ca me adhigatamidaṃ vimānaṃ,
Taṃ te pavedayāmi suṇohi bhante.

Maga­dha­vara­purat­thi­mena,
Nāḷakagāmo nāma atthi bhante;
Tattha ahosiṃ pure suṇisā,
Pesavatīti tattha jāniṃsu mamaṃ.

Sāhama­pacitat­tha­dham­ma­kusa­laṃ,
Deva­manus­sa­pūjitaṃ mahantaṃ;
Upatissaṃ nibbuta­mappa­meyyaṃ,
Muditamanā kusumehi abbhukiriṃ.

Parama­gatiga­tañca pūjayitvā,
Antima­de­hadharaṃ isiṃ uḷāraṃ;
Pahāya mānusakaṃ samussayaṃ,
Tidasagatā idha māvasāmi ṭhānan”ti.

Pesavatī­vimānaṃ sattamaṃ.