Therāpadāna

­Gan­dho­da­ka­vagga

9 Dhamma­savani­yat­thera­apadāna

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammāna pāragū;
Catusaccaṃ pakāsento,
santāresi bahuṃ janaṃ.

Ahaṃ tena samayena,
jaṭilo uggatāpano;
Dhunanto vākacīrāni,
gacchāmi ambare tadā.

Buddha­seṭṭhassa upari,
gantuṃ na visahāmahaṃ;
Pakkhīva selamāsajja,
gamanaṃ na labhāmahaṃ.

Na me idaṃ bhūtapubbaṃ,
iriyassa vikopanaṃ;
Dake yathā ummujjitvā,
evaṃ gacchāmi ambare.

Uḷārabhūto manujo,
heṭṭhāsīno bhavissati;
Handa menaṃ gavesissaṃ,
api atthaṃ labheyyahaṃ.

Orohanto antalikkhā,
saddamassosi satthuno;
Aniccataṃ kathentassa,
tamahaṃ uggahiṃ tadā.

Anic­casañña­muggayha,
agamāsiṃ mamassamaṃ;
Yāvatāyuṃ vasitvāna,
tattha kālaṅkato ahaṃ.

Carime vattamānamhi,
Taṃ dhammasavanaṃ sariṃ;
Tena kammena sukatena,
Tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Tiṃ­sakap­pa­sahas­sāni,
devaloke ramiṃ ahaṃ;
Ekapañ­ñā­sak­khat­tuñca,
devaraj­ja­makāra­yiṃ.

Ekasat­ta­tik­khat­tuñca,
cakkavattī ahosahaṃ;
Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.

Pitugehe nisīditvā,
samaṇo bhāvitindriyo;
Gāthāya paridīpento,
anicca­ta­mudā­hari.

Anussarāmi taṃ saññaṃ,
saṃsaranto bhavābhave;
Na koṭiṃ paṭivijjhāmi,
nibbānaṃ accutaṃ padaṃ.

Aniccā vata saṅkhārā,
uppā­davaya­dham­mino;
Uppajjitvā nirujjhanti,
tesaṃ vūpasamo sukho.

Saha gāthaṃ suṇitvāna,
pubbakammaṃ anussariṃ;
Ekāsane nisīditvā,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ.

Jātiyā sattavassohaṃ,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ;
Upasampādayi buddho,
guṇamaññāya cakkhumā.

Dārakova ahaṃ santo,
karaṇīyaṃ samāpayiṃ;
Kiṃ me karaṇīyaṃ ajja,
sakyaputtassa sāsane.

Satasahassito kappe,
yaṃ kammamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
saddham­ma­savane phalaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhammasavaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Dhamma­savani­yat­theras­sāpadā­naṃ navamaṃ.