Therāpadāna

Pilinda­vaccha­vagga

9. Sabba­dā­yakat­thera­apadāna

“Mahāsamuddaṃ ogayha,
bhavanaṃ me sunimmitaṃ;
Sunimmitā pokkharaṇī,
cakka­vāka­pa­kūjitā.

Mandālakehi sañchannā,
padu­mup­pa­la­kehi ca;
Nadī ca sandate tattha,
supatitthā manoramā.

Maccha­kaccha­pa­sañ­channā,
nānādi­jasa­motthatā;
Mayūra­koñ­cābhirudā,
kokilādīhi vagguhi.

Pārevatā ravihaṃsā ca,
cakkavākā nadīcarā;
Dindibhā sāḷikā cettha,
pampakā jīvajīvakā.

Haṃsā koñcāpi naditā,
kosiyā piṅgalā bahū;
Satta­ratana­sam­pannā,
maṇi­mutti­ka­vālukā.

Sabbasoṇṇamayā rukkhā,
nānā­gandha­sa­meritā;
Ujjotenti divārattiṃ,
bhavanaṃ sabbakālikaṃ.

Saṭṭhi tūriya­sahas­sāni,
sāyaṃ pāto pavajjare;
Soḷasit­thi­sahas­sāni,
parivārenti maṃ sadā.

Abhinikkhamma bhavanā,
sumedhaṃ lokanāyakaṃ;
Pasannacitto sumano,
vandayiṃ taṃ mahāyasaṃ.

Sambuddhaṃ abhivādetvā,
sasaṃghaṃ taṃ nimantayiṃ;
Adhivāsesi so dhīro,
sumedho lokanāyako.

Mama dhammakathaṃ katvā,
uyyojesi mahāmuni;
Sambuddhaṃ abhivādetvā,
bhavanaṃ me upāgamiṃ.

Āmantayiṃ parijanaṃ,
‘sabbe sannipatātha vo;
Pubbaṇ­ha­samayaṃ buddho,
bhavanaṃ āgamissati.

Lābhā amhaṃ suladdhaṃ no,
ye vasāma tavantike;
Mayampi buddha­seṭṭhassa,
pūjaṃ kassāma satthuno’.

Annapānaṃ paṭṭhapetvā,
kālaṃ ārocayiṃ ahaṃ;
Vasīsa­ta­sahas­sehi,
upesi lokanāyako.

Pañcaṅgikehi tūriyehi,
pac­cuggama­na­makāsa­haṃ;
Sabbasoṇṇamaye pīṭhe,
nisīdi purisuttamo.

Uparicchadanaṃ āsi,
sabba­soṇṇa­mayaṃ tadā;
Bījaniyo pavāyanti,
­bhik­khu­saṃ­ghassa antare.

Pahū­te­nanna­pānena,
­bhik­khu­saṃ­gha­matappa­yiṃ;
Pac­ce­ka­dussa­yugaḷe,
­bhik­khu­saṃ­ghassadā­sahaṃ.

Yaṃ vadanti sumedhoti,
lokā­huti­paṭig­gahaṃ;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo me annena pānena,
sabbe ime ca tappayiṃ;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Aṭṭhārase kappasate,
devaloke ramissati;
Sahas­sak­khat­tuṃ rājā ca,
cakkavattī bhavissati.

Upapajjati yaṃ yoniṃ,
devattaṃ atha mānusaṃ;
Sabbadā sabbasovaṇṇaṃ,
chadanaṃ dhārayissati.

Tiṃ­sakap­pa­sahas­samhi,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo.

Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
sīhanādaṃ nadissati;
Citake chattaṃ dhārenti,
heṭṭhā chattamhi ḍayhatha’.

Sāmaññaṃ me anuppattaṃ,
kilesā jhāpitā mayā;
Maṇḍape rukkhamūle vā,
santāpo me na vijjati.

Tiṃ­sakap­pa­sahas­samhi,
yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
sabba­dā­nassi­daṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā sabbadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Sabba­dā­yakat­theras­sāpadā­naṃ navamaṃ.