Therāpadāna

Bhaddālivagga

3 Tiṇa­sūla­ka­chāda­niyat­thera­apadāna

“Jātiṃ jarañca maraṇaṃ,
paccavekkhiṃ ahaṃ tadā;
Ekako abhinikkhamma,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

­Caramā­nonu­pubbena,
gaṅgātīraṃ upāgamiṃ;
Tatthaddasāsiṃ pathaviṃ,
gaṅgātīre samunnataṃ.

Assamaṃ tattha māpetvā,
vasāmi assame ahaṃ;
Sukato caṅkamo mayhaṃ,
nānā­dija­gaṇā­yuto.

Mamupenti ca vissatthā,
kūjanti ca manoharaṃ;
Ramamāno saha tehi,
vasāmi assame ahaṃ.

Mama assamasāmantā,
migarājā catukkamo;
Āsayā abhinikkhamma,
gajji so asanī viya.

Nadite migarāje ca,
hāso me udapajjatha;
Migarājaṃ gavesanto,
addasaṃ lokanāyakaṃ.

Disvānāhaṃ devadevaṃ,
tissaṃ lokagganāyakaṃ;
Haṭṭho haṭṭhena cittena,
pūjayiṃ nāgakesaraṃ.

Uggacchantaṃva sūriyaṃ,
sālarājaṃva pupphitaṃ;
Osadhiṃva virocantaṃ,
santhaviṃ lokanāyakaṃ.

‘Tava ñāṇena sabbaññu,
mocesimaṃ sadevakaṃ;
Tavaṃ ārādhayitvāna,
jātiyā parimuccare.

Adassanena sabbaññu,
buddhānaṃ sabbadassinaṃ;
Patanti­vīci­nirayaṃ,
rāgadosehi ophuṭā.

Tava dassanamāgamma,
sabbaññu lokanāyaka;
Pamuccanti bhavā sabbā,
phusanti amataṃ padaṃ.

Yadā buddhā cakkhumanto,
uppajjanti pabhaṅkarā;
Kilese jhāpayitvāna,
ālokaṃ dassayanti te’.

Kittayitvāna sambuddhaṃ,
tissaṃ lokagganāyakaṃ;
Haṭṭho haṭṭhena cittena,
tiṇasūlaṃ apūjayiṃ.

Mama saṅ­kappa­maññāya,
tisso lokagganāyako;
Sakāsane nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo maṃ pupphehi chādesi,
pasanno sehi pāṇibhi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Pañca­vīsa­tik­khat­tuṃ so,
devarajjaṃ karissati;
Pañca­satta­tik­khat­tuñca,
cakkavattī bhavissati.

Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
Tassa kamma­nissan­dena,
pupphānaṃ pūjanāya ca.

Sīsaṃnhāto cayaṃ poso,
puppha­mākaṅ­khate yadi;
Puññakammena saṃyuttaṃ,
purato pātubhavissati.

Yaṃ yaṃ icchati kāmehi,
taṃ taṃ pātubhavissati;
Saṅkappaṃ paripūretvā,
nib­bā­yis­sati­nāsavo’.

Aṭṭhārasamaṃ bhāṇavāraṃ.

Kilese jhāpayitvāna,
sampajāno patissato;
Ekāsane nisīditvā,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ.

Caṅkamanto nipajjanto,
nisinno uda vā ṭhito;
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna,
viharāmi ahaṃ sadā.

Cīvare piṇḍapāte ca,
paccaye sayanāsane;
Tattha me ūnatā natthi,
buddha­pū­jāyi­daṃ phalaṃ.

So dāni patto amataṃ,
santaṃ padamanuttaraṃ;
Sabbāsave pariññāya,
viharāmi anāsavo.

Dvenavute ito kappe,
yaṃ puppha­ma­bhipū­jayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
buddha­pū­jāyi­daṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā tiṇa­sūla­ka­chāda­niyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Tiṇa­sūla­ka­chāda­niyat­theras­sāpadā­naṃ tatiyaṃ.