“Aṅgārajātā pathavī,
kukkuḷānugatā mahī;
Padumuttaro bhagavā,
abbhokāsamhi caṅkami.

Paṇḍaraṃ chattamādāya,
addhānaṃ paṭipajjahaṃ;
Tattha disvāna sambuddhaṃ,
vitti me upapajjatha.

Marīciyotthaṭā bhūmi,
aṅgārāva mahī ayaṃ;
Upahanti mahāvātā,
sarīras­sāsu­khepanā.

Sītaṃ uṇhaṃ vihanantaṃ,
­vātāta­pa­nivāra­ṇaṃ;
Paṭiggaṇha imaṃ chattaṃ,
phassayissāmi nibbutiṃ.

Anukampako kāruṇiko,
padumuttaro mahāyaso;
Mama saṅ­kappa­maññāya,
paṭiggaṇhi tadā jino.

Tiṃsa kappāni devindo,
devaraj­ja­makāra­yiṃ;
Satānaṃ pañcak­khat­tuñca,
cakkavattī ahosahaṃ.

Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
Anubhomi sakaṃ kammaṃ,
pubbe sukatamattano.

Ayaṃ me pacchimā jāti,
carimo vattate bhavo;
Ajjāpi setacchattaṃ me,
sabbakālaṃ dharīyati.

Satasahassito kappe,
yaṃ chattamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
chatta­dā­nassi­daṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekachattiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Eka­chat­tiyat­theras­sāpadā­naṃ sattamaṃ.