“Anomadassī bhagavā,
lokajeṭṭho narāsabho;
Divāvihārā nikkhamma,
pathamāruhi cakkhumā.

Pānadhiṃ sukataṃ gayha,
addhānaṃ paṭipajjahaṃ;
Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ,
pattikaṃ cārudassanaṃ.

Sakaṃ cittaṃ pasādetvā,
nīharitvāna pānadhiṃ;
Pādamūle ṭhapetvāna,
idaṃ vacanamabraviṃ.

‘Abhirūha mahāvīra,
sugatinda vināyaka;
Ito phalaṃ labhissāmi,
so me attho samijjhatu’.

Anomadassī bhagavā,
lokajeṭṭho narāsabho;
Pānadhiṃ abhirūhitvā,
idaṃ vacanamabravi.

‘Yo pānadhiṃ me adāsi,
pasanno sehi pāṇibhi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato’.

Buddhassa giramaññāya,
sabbe devā samāgatā;
Udaggacittā sumanā,
vedajātā katañjalī.

‘Pānadhīnaṃ padānena,
sukhitoyaṃ bhavissati;
Pañca­paññā­sak­khat­tuñca,
devarajjaṃ karissati.

Sahas­sak­khat­tuṃ rājā ca,
cakkavattī bhavissati;
Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.

Aparimeyye ito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo.

Devaloke manusse vā,
nibbattissati puññavā;
Deva­yāna­pa­ṭibhā­gaṃ,
yānaṃ paṭilabhissati’.

Pāsādā sivikā vayhaṃ,
hatthino samalaṅkatā;
Rathā ­vājañña­saṃ­yuttā,
sadā pātubhavanti me.

Agārā nikkhamantopi,
rathena nikkhamiṃ ahaṃ;
Kesesu chijjamānesu,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ.

Lābhā mayhaṃ suladdhaṃ me,
vāṇijjaṃ suppayojitaṃ;
Datvāna pānadhiṃ ekaṃ,
pattomhi acalaṃ padaṃ.

Aparimeyye ito kappe,
yaṃ pānadhi­madāsa­haṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
pānadhissa idaṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā pānadhidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Pāna­dhi­dāyakat­theras­sāpadā­naṃ navamaṃ.