Therāpadāna

Kaṇikāravagga

2. Ekapat­ta­dāyakat­thera­apadāna

“Nagare haṃsavatiyā,
kumbhakāro ahosahaṃ;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ,
oghatiṇ­ṇa­ma­nāsa­vaṃ.

Sukataṃ mattikāpattaṃ,
buddha­seṭṭhas­sadāsa­haṃ;
Pattaṃ datvā bhagavato,
ujubhūtassa tādino.

Bhave nib­bat­ta­māno­haṃ,
soṇṇathāle labhāmahaṃ;
Rūpimaye ca sovaṇṇe,
taṭṭike ca maṇīmaye.

Pātiyo paribhuñjāmi,
puñña­kammas­sidaṃ phalaṃ;
Yasānañca dhanānañca,
aggabhūto ca homahaṃ.

Yathāpi bhaddake khette,
bījaṃ appampi ropitaṃ;
Sammādhāraṃ pavecchante,
phalaṃ toseti kassakaṃ.

Tathevidaṃ pattadānaṃ,
bud­dha­khettamhi ropitaṃ;
Pītidhāre pavassante,
phalaṃ maṃ tosayissati.

Yāvatā khettā vijjanti,
saṃghāpi ca gaṇāpi ca;
Bud­dha­khetta­samo natthi,
sukhado sabbapāṇinaṃ.

Namo te purisājañña,
namo te purisuttama;
Ekapattaṃ daditvāna,
pattomhi acalaṃ padaṃ.

Ekanavutito kappe,
yaṃ pattamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
patta­dā­nassi­daṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekapattadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Ekapat­ta­dāyakat­theras­sāpadā­naṃ dutiyaṃ.