“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammesu cakkhumā;
Ito satasahassamhi,
kappe uppajji nāyako.

Nāyakānaṃ varo satthā,
guṇāguṇavidū jino;
Kataññū katavedī ca,
titthe yojeti pāṇine.

Sabbaññutena ñāṇena,
tulayitvā dayāsayo;
Deseti pavaraṃ dhammaṃ,
ananta­guṇa­sañ­cayo.

Sa kadāci mahāvīro,
ananta­ji­nasaṃ­sari;
Deseti madhuraṃ dhammaṃ,
catu­sac­cūpa­sañ­hi­taṃ.

Sutvāna taṃ dhammavaraṃ,
ādi­majjhan­ta­sobha­naṃ;
Pāṇa­sata­sahas­sā­naṃ,
dhammā­bhisa­mayo ahu.

Ninnāditā tadā bhūmi,
gajjiṃsu ca payodharā;
Sādhukāraṃ pavattiṃsu,
devab­rahma­na­rāsurā.

‘Aho kāruṇiko satthā,
aho saddham­ma­desanā;
Aho bhava­samud­damhi,
nimugge uddharī jino’.

Evaṃ pavedajātesu,
sanarāma­rab­rahmasu;
Kulap­pasā­da­kā­naggaṃ,
sāvakaṃ vaṇṇayī jino.

Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ,
jātomaccakule ahuṃ;
Pāsādiko dassaniyo,
pahūta­dhana­dhaññavā.

Haṃ­sārāma­mupeccā­haṃ,
vanditvā taṃ tathāgataṃ;
Suṇitvā madhuraṃ dhammaṃ,
kāraṃ katvā ca tādino.

Nipacca pādamūlehaṃ,
imaṃ vacanamabraviṃ;
‘Kulap­pasā­da­kānaggo,
yo tayā santhuto mune.

Tādiso homahaṃ vīra,
buddha­seṭṭhassa sāsane’;
Tadā mahākāruṇiko,
siñcanto vāmatena maṃ.

Āha maṃ ‘putta uttiṭṭha,
lacchase taṃ manorathaṃ;
Kathaṃ nāma jine kāraṃ,
katvāna viphalo siyā.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Udāyi nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Taṃ sutvā mudito hutvā,
yāvajīvaṃ tadā jinaṃ;
Mettacitto paricariṃ,
paccayehi vināyakaṃ.

Tena kammavipākena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Pacchime ca bhave dāni,
ramme kapilavatthave;
Jāto mahāmaccakule,
sud­dhodana­mahī­pate.

Tadā ajāyi siddhattho,
ramme lumbinikānane;
Hitāya sabbalokassa,
sukhāya ca narāsabho.

Tadaheva ahaṃ jāto,
saha teneva vaḍḍhito;
Piyo sahāyo dayito,
viyatto nītikovido.

Ekūnatiṃso vayasā,
nikkhamitvā agārato;
Chabbassaṃ vītināmetvā,
āsi buddho vināyako.

Jetvā sasenakaṃ māraṃ,
khepayitvāna āsave;
Bhavaṇṇavaṃ taritvāna,
buddho āsi sadevake.

Isivhayaṃ gamitvāna,
vinetvā pañcavaggiye;
Tato vinesi bhagavā,
gantvā gantvā tahiṃ tahiṃ.

Veneyye vinayanto so,
saṅgaṇhanto sadevakaṃ;
Upecca magadhe giriṃ,
viharittha tadā jino.

Tadā sud­dho­da­ne­nāhaṃ,
bhūmipālena pesito;
Gantvā disvā dasabalaṃ,
pabbajitvārahā ahuṃ.

Tadā mahesiṃ yācitvā,
pāpayiṃ kapilavhayaṃ;
Tato purāhaṃ gantvāna,
pasādesiṃ mahākulaṃ.

Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho,
maṃ mahāparisāya so;
Kulap­pasā­da­kā­naggaṃ,
paññāpesi vināyako.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā kāḷudāyī thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Kāḷu­dāyit­theras­sāpadā­naṃ chaṭṭhaṃ.