“Imamhi bhaddake kappe,
brahmabandhu mahāyaso;
Kassapo nāma gottena,
uppajji vadataṃ varo.

Anub­yañ­jana­sam­panno,
bāt­tiṃ­sa­va­ra­lak­khaṇo;
Byāmap­pabhā­pari­vuto,
raṃsi­jālasa­motthaṭo.

Assāsetā yathā cando,
sūriyova pabhaṅkaro;
Nibbāpetā yathā megho,
sāgarova guṇākaro.

Dharaṇīriva sīlena,
himavāva samādhinā;
Ākāso viya paññāya,
asaṅgo anilo yathā.

Tadāhaṃ bārāṇasiyaṃ,
upapanno mahākule;
Pahūta­dhana­dhaññas­miṃ,
nānā­ratana­sañ­caye.

Mahatā parivārena,
nisinnaṃ lokanāyakaṃ;
Upecca dhammamassosiṃ,
amataṃva manoharaṃ.

Dvattiṃ­sa­lak­kha­ṇa­dharo,
sanakkhattova candimā;
Anub­yañ­jana­sam­panno,
sālarājāva phullito.

Raṃsi­jāla­parik­khitto,
dittova kanakācalo;
Byāmap­pabhā­pari­vuto,
sataraṃsī divākaro.

Soṇṇānano jinavaro,
samaṇīva siluccayo;
Karuṇā puṇṇahadayo,
guṇena viya sāgaro.

Loka­vis­su­ta­kitti ca,
sinerūva naguttamo;
Yasasā vitthato vīro,
ākāsasadiso muni.

Asaṅgacitto sabbattha,
anilo viya nāyako;
Patiṭṭhā sabbabhūtānaṃ,
mahīva munisattamo.

Anupalitto lokena,
toyena padumaṃ yathā;
Kuvāda­gaccha­dahano,
aggikhandhova sobhasi.

Agadho viya sabbattha,
kilesa­visanā­sako;
Gandha­mādana­selova,
guṇa­gandha­vi­bhū­sito.

Guṇānaṃ ākaro vīro,
ratanānaṃva sāgaro;
Sindhūva vanarājīnaṃ,
kile­samala­hārako.

Vijayīva mahāyodho,
māra­senā­vamad­dano;
Cakkavattīva so rājā,
boj­jhaṅ­ga­ratanis­saro.

Mahā­bhisak­ka­saṅkāso,
dosab­yādhi­ti­kicchako;
Sallakatto yathā vejjo,
diṭṭhi­gaṇḍa­vi­phā­lako.

So tadā lokapajjoto,
sanarāma­rasakkato;
Parisāsu narādicco,
dhammaṃ desayate jino.

‘Dānaṃ datvā mahābhogo,
sīlena sugatūpago;
Bhāvanāya ca nibbāti’,
icce­va­manu­sā­satha.

Desanaṃ taṃ mahassādaṃ,
ādi­majjhan­ta­sobha­naṃ;
Suṇanti parisā sabbā,
amataṃva mahārasaṃ.

Sutvā sumadhuraṃ dhammaṃ,
pasanno jinasāsane;
Sugataṃ saraṇaṃ gantvā,
yāvajīvaṃ namassahaṃ.

Munino gandhakuṭiyā,
opuñjesiṃ tadā mahiṃ;
Catujjātena gandhena,
māse aṭṭha dinesvahaṃ.

Paṇidhāya sugandhattaṃ,
sarīra­vissa­gandhino;
Tadā jino viyākāsi,
sugandha­tanu­lābhitaṃ.

‘Yo yaṃ gandha­kuṭi­bhūmiṃ,
gan­dhe­no­puñjate sakiṃ;
Tena kammavipākena,
upapanno tahiṃ tahiṃ.

Sugandhadeho sabbattha,
bhavissati ayaṃ naro;
Guṇa­gandha­yutto hutvā,
nib­bā­yis­sati­nāsavo’.

Tena kammena sukatena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Pacchime ca bhave dāni,
jāto vippakule ahaṃ;
Gabbhaṃ me vasato mātā,
dehenāsi sugandhitā.

Yadā ca mātukucchimhā,
nikkhamāmi tadā purī;
Sāvatthi­sabba­gan­dhehi,
vāsitā viya vāyatha.

Pupphavassañca surabhi,
dibbagandhaṃ manoramaṃ;
Dhūpāni ca mahagghāni,
upavāyiṃsu tāvade.

Devā ca sabbagandhehi,
dhūpapupphehi taṃ gharaṃ;
Vāsayiṃsu sugandhena,
yasmiṃ jāto ahaṃ ghare.

Yadā ca taruṇo bhaddo,
paṭhame yobbane ṭhito;
Tadā selaṃ saparisaṃ,
vinetvā narasārathi.

Tehi sabbehi parivuto,
sāvatthi­pura­māgato;
Tadā buddhānubhāvaṃ taṃ,
disvā pabbajito ahaṃ.

Sīlaṃ samādhipañ­ñañca,
vimuttiñca anuttaraṃ;
Bhāvetvā caturo dhamme,
pāpuṇiṃ āsavakkhayaṃ.

Yadā pabbajito cāhaṃ,
yadā ca arahā ahuṃ;
Nibbāyissaṃ yadā cāhaṃ,
gandhavasso tadā ahu.

Sarīragandho ca sadātiseti me,
Mahārahaṃ canda­na­cam­pakuppa­laṃ;
Tatheva gandhe itare ca sabbaso,
Pasayha vāyāmi tato tahiṃ tahiṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. (6245)

Itthaṃ sudaṃ āyasmā cūḷasugandho thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Cūḷa­su­gandhat­theras­sāpadā­naṃ dasamaṃ.

Bhaddiyavaggo pañcapaññāsamo.

Tassuddānaṃ

Bhaddiyo revato thero,
mahālābhī ca sīvali;
Vaṅgīso nandako ceva,
kāḷudāyī tathābhayo.

Lomaso vanavaccho ca,
sugandho ceva dasamo;
Tīṇi gāthāsatā tattha,
soḷasā ca taduttari.

Atha vagguddānaṃ

Kaṇikāravhayo vaggo,
phalado tiṇadāyako;
Kaccāno bhaddiyo vaggo,
gāthāyo gaṇitā cimā.

Nava­gāthā­satānīha,
caturāsītiyeva ca;
Sapaññāsaṃ pañcasataṃ,
apadānā pakāsitā.

Saha udānagāthāhi,
chasahassāni hontimā;
Dvesatāni ca gāthānaṃ,
aṭṭhārasa taduttari.