Sutta Nipāta 3.10

Kokālikasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anātha­piṇḍi­kassa ārāme. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: “pāpicchā, bhante, sāri­putta­mog­gallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā”ti.

Evaṃ vutte, bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: “mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāri­putta­mog­gallā­nesu cittaṃ. Pesalā sāri­putta­mog­gallānā”ti.

Dutiyampi kho … pe … tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāri­putta­mog­gallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā”ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: “mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika. Pasādehi, kokālika, sāri­putta­mog­gallā­nesu cittaṃ. Pesalā sāri­putta­mog­gallānā”ti.

Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirap­pakkan­tassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi; sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ; muggamattiyo hutvā kaḷāyamattiyo ahesuṃ; kaḷāyamattiyo hutvā kolaṭ­ṭhi­mat­tiyo ahesuṃ; kolaṭ­ṭhi­mat­tiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ; kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ; āmalakamattiyo hutvā beḷu­vasalā­ṭuka­mat­tiyo ahesuṃ; beḷu­vasalā­ṭuka­mat­tiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ; billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu; pubbañca lohitañca pagghariṃsu. Atha kho kokāliko bhikkhu tenevābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajji sāri­putta­mog­gallā­nesu cittaṃ āghātetvā.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkan­ta­vaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca: “kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāri­putta­mog­gallā­nesu cittaṃ āghātetvā”ti. Idamavoca brahmā sahampati; idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tat­the­vantara­dhāyi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā … pe … idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṃ vatvā maṃ padakkhiṇaṃ katvā tat­the­vantara­dhāyī”ti.

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: “kīvadīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ; taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā ettakāni vassasatāni iti vā ettakāni vassasahassāni iti vā ettakāni vassa­sata­sahas­sāni iti vā”ti. “Sakkā pana, bhante, upamā kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca:

“Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho; tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya. Khippataraṃ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā evameko padumo nirayo. Padumaṃ kho pana bhikkhu nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno sāri­putta­mog­gallā­nesu cittaṃ āghātetvā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

“Purisassa hi jātassa,
kuṭhārī jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṃ,
bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

Yo nindiyaṃ pasaṃsati,
Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṃ,
Kalinā tena sukhaṃ na vindati.

Appamatto ayaṃ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahattaro kali;
Yo sugatesu manaṃ padosaye.

Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ,
Chattiṃsati pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti,
Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakaṃ.

Abhūtavādī nirayaṃ upeti,
Yo vāpi katvā na karomicāha;
Ubhopi te pecca samā bhavanti,
Nihīnakammā manujā parattha.

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,
Suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ,
Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto.

Yo lobhaguṇe anuyutto,
So vacasā paribhāsati aññe;
Asaddho kadariyo avadaññū,
Macchari pesuṇiyaṃ anuyutto.

Mukhadugga vibhūta anariya,
Bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri;
Purisanta kalī avajāta,
Mā bahubhāṇidha nerayikosi.

Rajamākirasī ahitāya,
Sante garahasi kibbisakārī;
Bahūni duccaritāni caritvā,
Gacchasi kho papataṃ cirarattaṃ.

Na hi nassati kassaci kammaṃ,
Eti hataṃ labhateva suvāmi;
Dukkhaṃ mando paraloke,
Attani passati kibbisakārī.

Ayo­saṅku­sa­māha­taṭ­ṭhānaṃ,
Tiṇ­hadhāra­maya­sūla­mupeti;
Atha tatta­ayo­guḷa­sanni­bhaṃ,
Bhojanamatthi tathā patirūpaṃ.

Na hi vaggu vadanti vadantā,
Nābhijavanti na tāṇamupenti;
Aṅgāre santhate sayanti,
Gini­sam­pajja­li­taṃ pavisanti.

Jālena ca onahiyāna,
Tattha hananti ayomayakuṭebhi;
Andhaṃva timisamāyanti,
Taṃ vitatañhi yathā mahikāyo.

Atha lohamayaṃ pana kumbhiṃ,
Gini­sam­pajja­li­taṃ pavisanti;
Paccanti hi tāsu cirarattaṃ,
Agginisamāsu samuppilavāte.

Atha pubba­lohita­misse,
Tattha kiṃ paccati kibbisakārī;
Yaṃ yaṃ disakaṃ adhiseti,
Tattha kilissati samphusamāno.

Puḷavāvasathe salilasmiṃ,
Tattha kiṃ paccati kibbisakārī;
Gantuṃ na hi tīramapatthi,
Sabbasamā hi samantakapallā.

Asipattavanaṃ pana tiṇhaṃ,
Taṃ pavisanti samucchi­dagattā;
Jivhaṃ balisena gahetvā,
Ārajayārajayā vihananti.

Atha vetaraṇiṃ pana duggaṃ,
Tiṇha­dhāra­khura­dhāra­mupenti;
Tattha mandā papatanti,
Pāpakarā pāpāni karitvā.

Khādanti hi tattha rudante,
Sāmā sabalā kākolagaṇā ca;
Soṇā siṅgālā paṭigiddhā,
Kulalā vāyasā ca vitudanti.

Kicchā vatayaṃ idha vutti,
Yaṃ jano phusati kibbisakārī;
Tasmā idha jīvitasese,
Kiccakaro siyā naro na cappamajje.

Te gaṇitā vidūhi tilavāhā,
Ye padume niraye upanītā;
Nahutāni hi koṭiyo pañca bhavanti,
Dvādasa koṭisatāni punaññā.

Yāva dukhā nirayā idha vuttā,
Tatthapi tāva ciraṃ vasitabbaṃ;
Tasmā suci­pesala­sādhu­guṇesu,
Vācaṃ manaṃ satataṃ parirakkhe”ti.

Kokālikasuttaṃ dasamaṃ.