Sutta Nipāta 4.15
Attadaṇḍasutta
“Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ,
janaṃ passatha medhagaṃ;
Saṃvegaṃ kittayissāmi,
yathā saṃvijitaṃ mayā.Phandamānaṃ pajaṃ disvā,
macche appodake yathā;
Aññamaññehi byāruddhe,
disvā maṃ bhayamāvisi.Samantamasāro loko,
disā sabbā sameritā;
Icchaṃ bhavanamattano,
nāddasāsiṃ anositaṃ.Osāne tveva byāruddhe,
Disvā me aratī ahu;
Athettha sallamaddakkhiṃ,
Duddasaṃ hadayanissitaṃ.Yena sallena otiṇṇo,
disā sabbā vidhāvati;
Tameva sallamabbuyha,
na dhāvati na sīdati.Tattha sikkhānugīyanti,
yāni loke gadhitāni;
Na tesu pasuto siyā,
nibbijjha sabbaso kāme;
Sikkhe nibbānamattano.Sacco siyā appagabbho,
amāyo rittapesuṇo;
Akkodhano lobhapāpaṃ,
vevicchaṃ vitare muni.Niddaṃ tandiṃ sahe thīnaṃ,
pamādena na saṃvase;
Atimāne na tiṭṭheyya,
nibbānamanaso naro.Mosavajje na nīyetha,
rūpe snehaṃ na kubbaye;
Mānañca parijāneyya,
sāhasā virato care.Purāṇaṃ nābhinandeyya,
Nave khantiṃ na kubbaye;
Hiyyamāne na soceyya,
Ākāsaṃ na sito siyā.Gedhaṃ brūmi mahoghoti,
Ājavaṃ brūmi jappanaṃ;
Ārammaṇaṃ pakappanaṃ,
Kāmapaṅko duraccayo.Saccā avokkamma muni,
Thale tiṭṭhati brāhmaṇo;
Sabbaṃ so paṭinissajja,
Sa ve santoti vuccati.Sa ve vidvā sa vedagū,
Ñatvā dhammaṃ anissito;
Sammā so loke iriyāno,
Na pihetīdha kassaci.Yodha kāme accatari,
Saṅgaṃ loke duraccayaṃ;
Na so socati nājjheti,
Chinnasoto abandhano.Yaṃ pubbe taṃ visosehi,
Pacchā te māhu kiñcanaṃ;
Majjhe ce no gahessasi,
Upasanto carissasi.Sabbaso nāmarūpasmiṃ,
Yassa natthi mamāyitaṃ;
Asatā ca na socati,
Sa ve loke na jīyati.Yassa natthi idaṃ meti,
Paresaṃ vāpi kiñcanaṃ;
Mamattaṃ so asaṃvindaṃ,
Natthi meti na socati.Aniṭṭhurī ananugiddho,
Anejo sabbadhī samo;
Tamānisaṃsaṃ pabrūmi,
Pucchito avikampinaṃ.Anejassa vijānato,
Natthi kāci nisaṅkhati;
Virato so viyārabbhā,
Khemaṃ passati sabbadhi.Na samesu na omesu,
Na ussesu vadate muni;
Santo so vītamaccharo,
Nādeti na nirassatī”ti.
Attadaṇḍasuttaṃ pannarasamaṃ.