Theragāthā

Dvāda­sa­ka­nipāta

Paṭhamavagga

12.2. Sunītat­thera­gāthā

“Nīce kulamhi jātohaṃ,
daliddo appabhojano;
Hīnakammaṃ mamaṃ āsi,
ahosiṃ pupphachaḍḍako.

Jigucchito manussānaṃ,
paribhūto ca vambhito;
Nīcaṃ manaṃ karitvāna,
vandissaṃ bahukaṃ janaṃ.

Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ,
­bhik­khu­saṃgha­pu­rak­kha­taṃ;
Pavisantaṃ mahāvīraṃ,
magadhānaṃ puruttamaṃ.

Nikkhipitvāna byābhaṅgiṃ,
vandituṃ upasaṅkamiṃ;
Mameva anukampāya,
aṭṭhāsi purisuttamo.

Vanditvā satthuno pāde,
ekamantaṃ ṭhito tadā;
Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ,
sabba­sattāna­muttamaṃ.

Tato kāruṇiko satthā,
sabba­lokā­nukam­pako;
‘Ehi bhikkhū’ti maṃ āha,
sā me āsūpasampadā.

Sohaṃ eko araññasmiṃ,
viharanto atandito;
Akāsiṃ satthu vacanaṃ,
yathā maṃ ovadī jino.

Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ,
Pubba­jāti­manus­sariṃ;
Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ,
Dibbacakkhuṃ visodhayiṃ;
Rattiyā pacchime yāme,
Tamokhandhaṃ padālayiṃ.

Tato ratyā vivasāne,
sūriyas­suggama­naṃ pati;
Indo brahmā ca āgantvā,
maṃ namassiṃsu pañjalī.

‘Namo te purisājañña,
namo te purisuttama;
Yassa te āsavā khīṇā,
dakkhiṇeyyosi mārisa’.

Tato disvāna maṃ satthā,
deva­saṅgha­pu­rak­kha­taṃ;
Sitaṃ pātukaritvāna,
imamatthaṃ abhāsatha.

‘Tapena brahmacariyena,
saṃyamena damena ca;
Etena brāhmaṇo hoti,
etaṃ brāhma­ṇa­muttaman’”ti.

… Sunīto thero ….

Dvāda­sa­ka­nipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ

Sīlavā ca sunīto ca,
therā dve te mahiddhikā;
Dvādasamhi nipātamhi,
gāthāyo catuvīsatīti.