Therāpadāna

Metteyyavagga

1. ­Tissa­mettey­yat­thera­apadāna

“Pabbhārakūṭaṃ nissāya,
sobhito nāma tāpaso;
Pavattaphalaṃ bhuñjitvā,
vasati pabbatantare.

Aggiṃ dāruṃ āharitvā,
ujjālesiṃ ahaṃ tadā;
Uttamatthaṃ gavesanto,
brahma­lo­kū­papat­tiyā.

Padumuttaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Mamuddha­ri­tukāmo so,
āgacchi mama santike.

‘Kiṃ karosi mahāpuñña,
dehi me aggidārukaṃ;
Ahamaggiṃ paricare,
tato me suddhi hohiti’.

‘Subhaddako tvaṃ manuje,
devate tvaṃ pajānasi;
Tuvaṃ aggiṃ paricara,
handa te aggidārukaṃ’.

Tato kaṭṭhaṃ gahetvāna,
aggiṃ ujjālayī jino;
Na tattha kaṭṭhaṃ pajjhāyi,
pāṭiheraṃ mahesino.

‘Na te aggi pajjalati,
āhutī te na vijjati;
Niratthakaṃ vataṃ tuyhaṃ,
aggiṃ paricarassu me’.

‘Kīdiso so mahāvīra,
aggi tava pavuccati;
Mayhampi kathayassetaṃ,
ubho paricarāmase’.

‘Hetu­dhamma­ni­rodhāya,
kilesasamaṇāya ca;
Issā­maccha­ri­yaṃ hitvā,
tayo ete mamāhutī’.

‘Kīdiso tvaṃ mahāvīra,
kathaṃ gottosi mārisa;
Ācārapaṭipatti te,
bāḷhaṃ kho mama ruccati’.

‘Khattiyamhi kule jāto,
abhiññāpāramiṃ gato;
Sabbā­sava­parik­khīṇo,
natthi dāni punabbhavo’.

‘Yadi buddhosi sabbaññū,
pabhaṅkara tamonuda;
Namassissāmi taṃ deva,
duk­khas­santa­karo tuvaṃ’.

Pattha­rit­vā­jina­cammaṃ,
nisīda­na­madāsa­haṃ;
Nisīda nātha sabbaññu,
upaṭṭhis­sā­mahaṃ tuvaṃ.

Nisīdi bhagavā tattha,
ajinamhi suvitthate;
Nimantayitvā sambuddhaṃ,
pabbataṃ agamāsahaṃ.

Khāribhārañca pūretvā,
tin­du­ka­phala­māhariṃ;
Madhunā yojayitvāna,
phalaṃ bud­dhassadā­sahaṃ.

Mama nij­jhāyamā­nassa,
paribhuñji tadā jino;
Tattha cittaṃ pasādesiṃ,
pekkhanto lokanāyakaṃ.

Padumuttaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Mamassame nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo maṃ phalena tappesi,
pasanno sehi pāṇibhi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Pañca­vīsa­tik­khat­tuṃ so,
devarajjaṃ karissati;
Sahas­sak­khat­tuṃ rājā ca,
cakkavattī bhavissati.

Tassa saṅ­kappa­maññāya,
pubba­kamma­samaṅ­gino;
Annaṃ pānañca vatthañca,
sayanañca mahārahaṃ.

Puññakammena saṃyuttā,
nibbattissanti tāvade;
Sadā pamudito cāyaṃ,
bhavissati anāmayo.

Upapajjati yaṃ yoniṃ,
devattaṃ atha mānusaṃ;
Sabbattha sukhito hutvā,
manussattaṃ gamissati.

Ajjhāyako mantadharo,
tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
Sambuddhaṃ upagantvāna,
arahā so bhavissati’.

Yato sarāmi attānaṃ,
yato pattosmi viññutaṃ;
Bhoge me ūnatā natthi,
phala­dā­nassi­daṃ phalaṃ.

Vara­dham­ma­manup­patto,
rāgadose samūhaniṃ;
Sabbā­sava­parik­khīṇo,
natthi dāni punabbhavo.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
bhavā sabbe samūhatā;
Nāgova bandhanaṃ chetvā,
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
mama buddhassa santike;
Tisso vijjā anuppattā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā tissametteyyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

­Tissa­mettey­yat­theras­sāpadā­naṃ paṭhamaṃ.