“Gaṅgā bhāgīrathī nāma,
himavantā pabhāvitā;
Haṃsavatiyā dvārena,
anusandati tāvade.

Sobhito nāma ārāmo,
gaṅgākūle sumāpito;
Tattha padumuttaro buddho,
vasate lokanāyako.

Tidasehi yathā indo,
manujehi purakkhato;
Nisīdi tattha bhagavā,
asambhītova kesarī.

Nagare haṃsavatiyā,
vasāmi brāhmaṇo ahaṃ;
Chaḷaṅgo nāma nāmena,
evaṃnāmo mahāmuni.

Aṭṭhārasa sissasatā,
parivārenti maṃ tadā;
Tehi sissehi samito,
gaṅgātīraṃ upāgamiṃ.

Tatthaddasāsiṃ samaṇe,
nikkuhe dhotapāpake;
Bhāgīrathiṃ tarantehaṃ,
evaṃ cintesi tāvade.

‘Sāyaṃ pātaṃ tarantāme,
buddhaputtā mahāyasā;
Vihesayanti attānaṃ,
tesaṃ attā vihaññati.

Sadevakassa lokassa,
buddho aggo pavuccati;
Natthi me dakkhiṇe kāraṃ,
gati­magga­viso­dha­naṃ.

Yannūna buddha­seṭṭhassa,
setuṃ gaṅgāya kāraye;
Kārāpetvā imaṃ kammaṃ,
santarāmi imaṃ bhavaṃ’.

Satasahassaṃ datvāna,
setuṃ kārāpayiṃ ahaṃ;
Saddahanto kataṃ kāraṃ,
vipulaṃ me bhavissati.

Kārāpetvāna taṃ setuṃ,
upesiṃ lokanāyakaṃ;
Sirasi añjaliṃ katvā,
imaṃ vacanamabraviṃ.

‘Satasahassassa vayaṃ,
datvā kārāpito mayā;
Tavatthāya mahāsetu,
paṭiggaṇha mahāmune’.

Padumuttaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo me setuṃ akāresi,
pasanno sehi pāṇibhi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

4.1. Setudāna­ā­nisaṃsa

Darito pabbatato vā,
rukkhato patitopiyaṃ;
Cutopi lacchatī ṭhānaṃ,
setudānassidaṃ phalaṃ.

Virūḷha­mūla­santā­naṃ,
nigrodhamiva māluto;
Amittā nappasahanti,
setudānassidaṃ phalaṃ.

Nāssa corā pasahanti,
nātimaññanti khattiyā;
Sabbe tarissatāmitte,
setudānassidaṃ phalaṃ.

Abbhokāsagataṃ santaṃ,
kaṭhi­nā­ta­patāpi­taṃ;
Puññakammena saṃyuttaṃ,
na bhavissati vedanā.

Devaloke manusse vā,
hatthiyānaṃ sunimmitaṃ;
Tassa saṅ­kappa­maññāya,
nibbattissati tāvade.

Sahassassā vātajavā,
sindhavā sīghavāhanā;
Sāyaṃ pātaṃ upessanti,
setudānassidaṃ phalaṃ.

Āgantvāna manussattaṃ,
sukhitoyaṃ bhavissati;
Vehāsaṃ manujasseva,
hatthiyānaṃ bhavissati.

Kappa­sata­sahas­samhi,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo’.

Aho me sukataṃ kammaṃ,
jala­juttama­nāmake;
Tattha kāraṃ karitvāna,
pattohaṃ āsavakkhayaṃ.

Padhānaṃ pahitattomhi,
upasanto nirūpadhi;
Nāgova bandhanaṃ chetvā,
viharāmi anāsavo.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhotako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Dhota­kat­theras­sāpadā­naṃ catutthaṃ.