“Rājāsi vijayo nāma,
ketu­matīpu­ruttame;
Sūro vik­ka­ma­sam­panno,
puramajjhāvasī tadā.

Tassa rañño pamattassa,
aṭaviyo samuṭṭhahuṃ;
Otārā tuṇḍikā ceva,
raṭṭhaṃ viddhaṃsayuṃ tadā.

Paccante kupite khippaṃ,
sanni­pātesi­rindamo;
Bhaṭe ceva balatthe ca,
ariṃ niggāhayi tadā.

Hatthārohā anīkaṭṭhā,
sūrā ca cammayodhino;
Dhanuggahā ca uggā ca,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Āḷārikā ca kappakā,
nhāpakā mālakārakā;
Sūrā vijitasaṅgāmā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Khaggahatthā ca purisā,
cāpahatthā ca vammino;
Luddā vijitasaṅgāmā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Tidhāpabhinnā mātaṅgā,
kuñjarā saṭṭhihāyanā;
Suvaṇṇa­kac­chālaṅ­kārā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Khamā sītassa uṇhassa,
ukkāru­haraṇassa ca;
Yodhājīvā katakammā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Saṅkhasaddaṃ bherisaddaṃ,
atho utujasaddakaṃ;
Etehi te hāsayantā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Tisūla­konti­man­tehi ca,
kavacatomarehi ca;
Koṭṭentānaṃ nipātentā,
sabbe sannipatuṃ tadā.

Kime­vāti­nisā­metvā,
sarājā ajitaṃ jino;
Saṭṭhi pāṇasahassāni,
sūle uttāsayiṃ tadā.

Saddaṃ mānusakākaṃsu,
‘aho rājā adhammiko;
Niraye paccamānassa,
kadā anto bhavissati’.

Sayanehaṃ tuvaṭṭento,
passāmi niraye tadā;
Na supāmi divārattiṃ,
sūlena tajjayanti maṃ.

Kiṃ pamādena rajjena,
vāhanena balena ca;
Na te pahonti dhāretuṃ,
tāpayanti mamaṃ sadā.

Kiṃ me puttehi dārehi,
rajjena sakalena ca;
Yannūna pabbajeyyāhaṃ,
gatimaggaṃ visodhaye.

Saṭṭhi nāgasahassāni,
sab­bā­laṅkā­ra­bhū­site;
Suvaṇṇakacche mātaṅge,
hema­kappa­na­vāsase.

Ārūḷhe gāmaṇīyehi,
toma­raṅkusa­pāṇi­bhi;
Saṅgāmāvacare ṭhāne,
anapekkho vihāyahaṃ;
Sakakammena santatto,
nikkhamiṃ anagāriyaṃ.

Saṭṭhi assasahassāni,
sab­bā­laṅkā­ra­bhū­site;
Ājānīyeva jātiyā,
sindhave sīghavāhane.

Ārūḷhe gāmaṇīyehi,
cāpahatthehi vammibhi;
Pahāretvāna te sabbe,
nikkhamiṃ anagāriyaṃ.

Saṭṭhi rathasahassāni,
sab­bā­laṅkā­ra­bhū­site;
Dīpe athopi veyagghe,
sannaddhe ussitaddhaje;
Te sabbe parihāretvā,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Saṭṭhi dhenusahassāni,
sabbā kaṃsūpadhāraṇā;
Tāyopi chaḍḍayitvāna,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Saṭṭhi itthisahassāni,
sab­bā­laṅkā­ra­bhū­sitā;
Vicit­ta­vatthā­bharaṇā,
āmuk­kama­ṇi­kuṇḍalā.

Aḷārapamhā hasulā,
susaññā tanumajjhimā;
Tā hitvā kandamānāyo,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Saṭṭhi gāmasahassāni,
paripuṇṇāni sabbaso;
Chaḍḍayitvāna taṃ rajjaṃ,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Nagarā nikkhamitvāna,
hima­van­ta­mupāga­miṃ;
Bhāgī­rathī­nadī­tīre,
assamaṃ māpayiṃ ahaṃ.

Paṇṇasālaṃ karitvāna,
Agyāgāraṃ akāsahaṃ;
Āraddhavīriyo pahitatto,
Vasāmi assame ahaṃ.

Maṇḍape rukkhamūle vā,
suññāgāre ca jhāyato;
Na tu vijjati tāso me,
na passe bhayabheravaṃ.

Sumedho nāma sambuddho,
aggo kāruṇiko muni;
Ñāṇālokena jotanto,
loke uppajji tāvade.

Mama assamasāmantā,
yakkho āsi mahiddhiko;
Buddha­seṭṭhamhi uppanne,
ārocesi mamaṃ tadā.

‘Buddho loke samuppanno,
sumedho nāma cakkhumā;
Tāreti janataṃ sabbaṃ,
tampi so tārayissati’.

Yakkhassa vacanaṃ sutvā,
saṃviggo āsi tāvade;
Buddho buddhoti cintento,
assamaṃ paṭisāmayiṃ.

Aggidāruñca chaḍḍetvā,
saṃsāmetvāna santhataṃ;
Assamaṃ abhivanditvā,
nikkhamiṃ vipinā ahaṃ.

Tato candanamādāya,
gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
Devadevaṃ gavesanto,
upagacchiṃ vināyakaṃ.

Bhagavā tamhi samaye,
sumedho lokanāyako;
Catusaccaṃ pakāsento,
bodheti janataṃ bahuṃ.

Añjaliṃ paggahetvāna,
sīse katvāna candanaṃ;
Sambuddhaṃ abhivādetvā,
imā gāthā abhāsahaṃ.

‘Vassike pupphamānamhi,
santike upavāyati;
Tvaṃ vīra guṇagandhena,
disā sabbā pavāyasi.

Campake nāgavanike,
ati­mutta­ka­ketake;
Sālesu pupphamānesu,
anuvātaṃ pavāyati.

Tava gandhaṃ suṇitvāna,
himavantā idhāgamiṃ;
Pūjemi taṃ mahāvīra,
lokajeṭṭha mahāyasa’.

Vara­canda­ne­nānu­limpiṃ,
sumedhaṃ lokanāyakaṃ;
Sakaṃ cittaṃ pasādetvā,
tuṇhī aṭṭhāsi tāvade.

Sumedho nāma bhagavā,
lokajeṭṭho narāsabho;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo me guṇe pakittesi,
candanañca apūjayi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Ādeyya­vāk­yavacano,
brahmā uju patāpavā;
Pañca­vīsati­kappāni,
sappabhāso bhavissati.

Chab­bīsa­ti­kappa­sate,
devaloke ramissati;
Sahas­sak­khat­tuṃ rājā ca,
cakkavattī bhavissati.

Tet­tiṃ­sak­khat­tuṃ devindo,
devarajjaṃ karissati;
Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.

Tato cutoyaṃ manujo,
manussattaṃ gamissati;
Puññakammena saṃyutto,
brahmabandhu bhavissati.

Ajjhāyako mantadharo,
tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
Tilakkhaṇena sampanno,
bāvarī nāma brāhmaṇo.

Tassa sisso bhavitvāna,
hessati mantapāragū;
Upagantvāna sambuddhaṃ,
gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ.

Pucchitvā nipuṇe pañhe,
bhāvayitvāna añjasaṃ;
Sabbāsave pariññāya,
viha­rissati­nāsavo’.

Tividhaggi nibbutā mayhaṃ,
bhavā sabbe samūhatā;
Sabbāsave pariññāya,
viharāmi anāsavo.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā todeyyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Todey­yat­theras­sāpadā­naṃ aṭṭhamaṃ.