Therāpadāna

Naḷamālivagga

2. Maṇi­pūja­kat­the­ra­apadāna

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammāna pāragū;
Vivekakāmo sambuddho,
gacchate anilañjase.

Avidūre himavantassa,
mahājātassaro ahu;
Tattha me bhavanaṃ āsi,
puññakammena saṃyutaṃ.

Bhavanā abhinikkhamma,
addasaṃ lokanāyakaṃ;
Indīvaraṃva jalitaṃ,
ādittaṃva hutāsanaṃ.

Vicinaṃ naddasaṃ pupphaṃ,
pūjayissanti nāyakaṃ;
Sakaṃ cittaṃ pasādetvā,
avandiṃ satthuno ahaṃ.

Mama sīse maṇiṃ gayha,
pūjayiṃ lokanāyakaṃ;
Imāya maṇipūjāya,
vipāko hotu bhaddako.

Padumuttaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Antalikkhe ṭhito satthā,
imaṃ gāthaṃ abhāsatha.

‘So te ijjhatu saṅkappo,
labhassu vipulaṃ sukhaṃ;
Imāya maṇipūjāya,
anubhohi mahāyasaṃ’.

Idaṃ vatvāna bhagavā,
jala­juttama­nāmako;
Agamāsi buddhaseṭṭho,
yattha cittaṃ paṇīhitaṃ.

Saṭṭhikappāni devindo,
devaraj­ja­makāra­yiṃ;
Ane­kasatak­khat­tuñca,
cakkavattī ahosahaṃ.

Pubbakammaṃ sarantassa,
devabhūtassa me sato;
Maṇi nibbattate mayhaṃ,
ālokakaraṇo mamaṃ.

Chaḷa­sīti­sahas­sāni,
nāriyo me pariggahā;
Vicit­ta­vatthā­bharaṇā,
āmuk­kama­ṇi­kuṇḍalā.

Aḷārapamhā hasulā,
susaññā tanumajjhimā;
Parivārenti maṃ niccaṃ,
maṇipūjāyidaṃ phalaṃ.

Soṇṇamayā maṇimayā,
lohitaṅgamayā tathā;
Bhaṇḍā me sukatā honti,
yadicchasi piḷandhanā.

Kūṭāgārā gahārammā,
sayanañca mahārahaṃ;
Mama saṅ­kappa­maññāya,
nibbattanti yadicchakaṃ.

Lābhā tesaṃ suladdhañca,
ye labhanti upassutiṃ;
Puññakkhettaṃ manussānaṃ,
osadhaṃ sabbapāṇinaṃ.

Mayhampi sukataṃ kammaṃ,
yohaṃ adakkhi nāyakaṃ;
Vinipātā pamuttomhi,
pattomhi acalaṃ padaṃ.

Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi,
devattaṃ atha mānusaṃ;
Divasañceva rattiñca,
āloko hoti me sadā.

Tāyeva maṇipūjāya,
anubhotvāna sampadā;
Ñāṇāloko mayā diṭṭho,
pattomhi acalaṃ padaṃ.

Satasahassito kappe,
yaṃ maṇiṃ abhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
maṇipūjāyidaṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā maṇipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Maṇi­pūja­kat­theras­sāpadā­naṃ dutiyaṃ.