Therāpadāna

Kaccāyanavagga

2. Vakka­lit­thera­apadāna

“Ito satasahassamhi,
kappe uppajji nāyako;
Anomanāmo amito,
nāmena padumuttaro.

Padu­mākāra­vadano,
padumā­mala­suc­chavī;
Loke­nānupa­littova,
toyena padumaṃ yathā.

Vīro paduma­pattak­kho,
kanto ca padumaṃ yathā;
Padu­muttara­gan­dhova,
tasmā so padumuttaro.

Lokajeṭṭho ca nimmāno,
andhānaṃ nayanūpamo;
Santaveso guṇanidhi,
karuṇā­mati­sāgaro.

Sa kadāci mahāvīro,
brahmā­su­rasurac­cito;
Sadeva­manujā­kiṇṇe,
janamajjhe jinuttamo.

Vadanena sugandhena,
madhurena rutena ca;
Rañjayaṃ parisaṃ sabbaṃ,
santhavī sāvakaṃ sakaṃ.

Saddhādhimutto sumati,
mama dassanalālaso;
Natthi etādiso añño,
yathāyaṃ bhikkhu vakkali.

Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ,
nagare brāhmaṇatrajo;
Hutvā sutvā ca taṃ vākyaṃ,
taṃ ṭhāna­ma­bhi­ro­ca­yiṃ.

Sasāvakaṃ taṃ vimalaṃ,
nimantetvā tathāgataṃ;
Sattāhaṃ bhojayitvāna,
dusse­hacchā­dayiṃ tadā.

Nipacca sirasā tassa,
ananta­guṇa­sāgare;
Nimuggo pītisampuṇṇo,
idaṃ vacanamabraviṃ.

‘Yo so tayā santhavito,
ito sattamake muni;
Bhikkhu saddhāvataṃ aggo,
tādiso homahaṃ mune’.

Evaṃ vutte, mahāvīro,
anāva­raṇa­dassano;
Imaṃ vākyaṃ udīresi,
parisāya mahāmuni.

‘Passathetaṃ māṇavakaṃ,
pīta­maṭṭha­nivāsa­naṃ;
Hema­yañño­pacitaṅ­gaṃ,
jana­netta­mano­haraṃ.

Eso anāgataddhāne,
gotamassa mahesino;
Aggo sad­dhādhi­muttā­naṃ,
sāvakoyaṃ bhavissati.

Devabhūto manusso vā,
sabba­santā­pa­vajjito;
Sab­babhoga­parib­yūḷho,
sukhito saṃsarissati.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Vakkali nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Tena kammavisesena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Sabbattha sukhito hutvā,
saṃsaranto bhavābhave;
Sāvatthiyaṃ pure jāto,
kule aññatare ahaṃ.

Nonīta­su­khumā­laṃ maṃ,
jāta­palla­va­komalaṃ;
Mandaṃ uttānasayanaṃ,
­pisā­cī­bhayataj­jitā.

Pādamūle mahesissa,
sāyesuṃ dīnamānasā;
‘Imaṃ dadāma te nātha,
saraṇaṃ hohi nāyaka’.

Tadā paṭiggahi so maṃ,
bhītānaṃ saraṇo muni;
Jālinā cakkaṅkitena,
mudu­komala­pāṇinā.

Tadā pabhuti tenāhaṃ,
arakkheyyena rakkhito;
Sab­bavera­vini­mutto,
sukhena parivuddhito.

Sugatena vinā bhūto,
ukkaṇṭhāmi muhuttakaṃ;
Jātiyā sattavassohaṃ,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Sabba­pāra­mi­sam­bhū­taṃ,
nīlak­khi­nayanaṃ varaṃ;
Rūpaṃ sabba­subhā­kiṇṇaṃ,
atitto viharāmahaṃ.

Buddha­rū­para­tiṃ ñatvā,
tadā ovadi maṃ jino;
‘Alaṃ vakkali kiṃ rūpe,
ramase bālanandite.

Yo hi passati saddhammaṃ,
so maṃ passati paṇḍito;
Apassamāno saddhammaṃ,
maṃ passampi na passati.

Anantādīnavo kāyo,
visa­rukkha­samū­pamo;
Āvāso sabbarogānaṃ,
puñjo dukkhassa kevalo.

Nibbindiya tato rūpe,
khandhānaṃ udayabbayaṃ;
Passa upakkilesānaṃ,
sukhenantaṃ gamissasi’.

Evaṃ tenānu­siṭṭho­haṃ,
nāyakena hitesinā;
Gijjhakūṭaṃ samāruyha,
jhāyāmi girikandare.

Ṭhito pabbatapādamhi,
assāsayi mahāmuni;
Vakkalīti jino vācaṃ,
taṃ sutvā mudito ahaṃ.

Pakkhandiṃ selapabbhāre,
ane­kasata­porise;
Tadā buddhā­nu­bhāvena,
sukheneva mahiṃ gato.

Punopi dhammaṃ deseti,
khandhānaṃ udayabbayaṃ;
Tamahaṃ dhammamaññāya,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ.

Sumahā­parisa­majjhe,
tadā maṃ caraṇantago;
Aggaṃ sad­dhādhi­muttā­naṃ,
paññapesi mahāmati.

Satasahassito kappe,
yaṃ kammamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
buddha­pū­jāyi­daṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā vakkalitthero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Vakka­lit­theras­sāpadā­naṃ dutiyaṃ.