Therāpadāna

Kaccāyanavagga

3. Mahā­kap­pinat­thera­apadāna

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammāna pāragū;
Udito ajaṭākāse,
ravīva saradambare.

Vacanābhāya bodheti,
veneyya­padumāni so;
Kilesapaṅkaṃ soseti,
matiraṃsīhi nāyako.

Titthiyānaṃ yase hanti,
khajjotābhā yathā ravi;
Saccatthābhaṃ pakāseti,
ratanaṃva divākaro.

Guṇānaṃ āyatibhūto,
ratanānaṃva sāgaro;
Pajjunnoriva bhūtāni,
dhammameghena vassati.

Akkhadasso tadā āsiṃ,
nagare haṃsasavhaye;
Upecca dhammamassosiṃ,
jala­juttama­nāmino.

Ovādakassa bhikkhūnaṃ,
sāvakassa katāvino;
Guṇaṃ pakāsayantassa,
tappayantassa me manaṃ.

Sutvā patīto sumano,
nimantetvā tathāgataṃ;
Sasissaṃ bhojayitvāna,
taṃ ṭhāna­mabhi­pattha­yiṃ.

Tadā haṃsasamabhāgo,
haṃsa­dun­dubhi­nissano;
‘Passathetaṃ mahāmattaṃ,
viniccha­ya­vi­sāra­daṃ.

Patitaṃ pādamūle me,
­samug­ga­tatanū­ruhaṃ;
Jīmūtavaṇṇaṃ pīṇaṃsaṃ,
pasanna­na­yanāna­naṃ.

Parivārena mahatā,
rājayuttaṃ mahāyasaṃ;
Eso katāvino ṭhānaṃ,
pattheti muditāsayo.

Iminā paṇipātena,
cāgena paṇidhīhi ca;
Kappa­sata­sahas­sāni,
nupapajjati duggatiṃ.

Devesu devasobhaggaṃ,
manussesu mahantataṃ;
Anubhotvāna sesena,
nibbānaṃ pāpuṇissati.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Kappino nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Tatohaṃ sukataṃ kāraṃ,
katvāna jinasāsane;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tusitaṃ agamāsahaṃ.

Deva­mānu­sa­rajjāni,
sataso anusāsiya;
­Bārāṇa­si­yamā­sanne,
jāto keniyajātiyaṃ.

Sahas­sa­pari­vārena,
sapajāpatiko ahaṃ;
Pañca pac­ce­ka­buddhā­naṃ,
satāni samupaṭṭhahiṃ.

Temāsaṃ bhojayitvāna,
pacchādamha ticīvaraṃ;
Tato cutā mayaṃ sabbe,
ahumha tidasūpagā.

Puno sabbe manussattaṃ,
agamimha tato cutā;
Kukkuṭamhi pure jātā,
himavantassa passato.

Kappino nāmahaṃ āsiṃ,
rājaputto mahāyaso;
Sesāmaccakule jātā,
mameva parivārayuṃ.

­Mahāraj­ja­su­khaṃ patto,
sabba­kāma­samid­dhimā;
Vāṇijehi samakkhātaṃ,
bud­dhuppāda­mahaṃ suṇiṃ.

‘Buddho loke samuppanno,
asamo ekapuggalo;
So pakāseti saddhammaṃ,
amataṃ sukhamuttamaṃ.

Suyuttā tassa sissā ca,
sumuttā ca anāsavā’;
Sutvā nesaṃ suvacanaṃ,
sakkaritvāna vāṇije.

Pahāya rajjaṃ sāmacco,
nikkhamiṃ buddhamāmako;
Nadiṃ disvā mahācandaṃ,
pūritaṃ samatittikaṃ.

Appatiṭṭhaṃ anālambaṃ,
duttaraṃ sīghavāhiniṃ;
Guṇaṃ saritvā buddhassa,
sotthinā samatikkamiṃ.

‘Bhavasotaṃ sace buddho,
tiṇṇo lokantagū vidū;
Etena saccavajjena,
gamanaṃ me samijjhatu.

Yadi santigamo maggo,
mokkho caccantikaṃ sukhaṃ;
Etena saccavajjena,
gamanaṃ me samijjhatu.

Saṃgho ce tiṇṇakantāro,
puññakkhetto anuttaro;
Etena saccavajjena,
gamanaṃ me samijjhatu’.

Saha kate saccavare,
maggā apagataṃ jalaṃ;
Tato sukhena uttiṇṇo,
nadītīre manorame.

Nisinnaṃ addasaṃ buddhaṃ,
udentaṃva pabhaṅkaraṃ;
Jalantaṃ hemaselaṃva,
dīparukkhaṃva jotitaṃ.

Sasiṃva tārāsahitaṃ,
sāvakehi purakkhataṃ;
Vāsavaṃ viya vassantaṃ,
desanā­jala­dantaraṃ.

Vanditvāna sahāmacco,
eka­manta­mu­pāvi­siṃ;
Tato no āsayaṃ ñatvā,
buddho dhammamadesayi.

Sutvāna dhammaṃ vimalaṃ,
avocumha mayaṃ jinaṃ;
‘Pabbājehi mahāvīra,
nibbindāmha mayaṃ bhave’.

‘Svākkhāto bhikkhave dhammo,
duk­khan­ta­karaṇāya vo;
Caratha brahmacariyaṃ’,
iccāha munisattamo.

Saha vācāya sabbepi,
­bhik­khu­vesa­dharā mayaṃ;
Ahumha upasampannā,
sotāpannā ca sāsane.

Tato jetavanaṃ gantvā,
anusāsi vināyako;
Anusiṭṭho jinenāhaṃ,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ.

Tato ­bhik­khu­sahas­sāni,
anusāsimahaṃ tadā;
Mamānu­sāsa­na­karā,
tepi āsuṃ anāsavā.

Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho,
etadagge ṭhapesi maṃ;
Bhik­khu­ovāda­kā­naggo,
kappinoti mahājane.

Satasahasse kataṃ kammaṃ,
phalaṃ dassesi me idha;
Pamutto saravegova,
kilese jhāpayiṃ mama.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākappino thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Mahā­kap­pinat­theras­sāpadā­naṃ tatiyaṃ.