“Padumuttaro nāma jino,
sabbalokavidū muni;
Ito satasahassamhi,
kappe uppajji cakkhumā.

Ovādako viññāpako,
tārako sabbapāṇinaṃ;
Desanākusalo buddho,
tāresi janataṃ bahuṃ.

Anukampako kāruṇiko,
hitesī sabbapāṇinaṃ;
Sampatte titthiye sabbe,
pañcasīle patiṭṭhapi.

Evaṃ nirākulaṃ āsi,
suññataṃ titthiyehi ca;
Vicittaṃ arahantehi,
vasībhūtehi tādibhi.

Rata­nānaṭ­ṭha­paññā­saṃ,
uggato so mahāmuni;
Kañ­canag­ghi­yasaṅkāso,
bāt­tiṃ­sa­va­ra­lak­khaṇo.

Vassa­sata­sahas­sāni,
āyu vijjati tāvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so,
tāresi janataṃ bahuṃ.

Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ,
seṭṭhiputto mahāyaso;
Upetvā lokapajjotaṃ,
assosiṃ dhammadesanaṃ.

Senāsanāni bhikkhūnaṃ,
paññāpentaṃ sasāvakaṃ;
Kittayantassa vacanaṃ,
suṇitvā mudito ahaṃ.

Adhikāraṃ sasaṃghassa,
katvā tassa mahesino;
Nipacca sirasā pāde,
taṃ ṭhāna­mabhi­pattha­yiṃ.

Tadāha sa mahāvīro,
mama kammaṃ pakittayaṃ;
‘Yo sasaṃ­ghama­bho­jesi,
sattāhaṃ lokanāyakaṃ.

Soyaṃ kamala­pattak­kho,
sīhaṃso kanakattaco;
Mama pādamūle nipati,
patthayaṃ ṭhānamuttamaṃ.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Sāvako tassa buddhassa,
dabbo nāmena vissuto;
Senāsa­na­paññā­pako,
aggo hessatiyaṃ tadā’.

Tena kammena sukatena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Satānaṃ tīṇikkhattuñca,
devaraj­ja­makāra­yiṃ;
Satānaṃ pañcak­khat­tuñca,
cakkavattī ahosahaṃ.

Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
Sabbattha sukhito āsiṃ,
tassa kammassa vāhasā.

Ekanavutito kappe,
vipassī nāma nāyako;
Uppajji cārudassano,
sab­ba­dham­ma­vi­passako.

Duṭṭhacitto upavadiṃ,
sāvakaṃ tassa tādino;
Sabbā­sava­parik­khī­ṇaṃ,
suddhoti ca vijāniya.

Tasseva naravīrassa,
sāvakānaṃ mahesinaṃ;
Salākañca gahetvāna,
khīro­da­na­madāsa­haṃ.

Imamhi bhaddake kappe,
brahmabandhu mahāyaso;
Kassapo nāma gottena,
uppajji vadataṃ varo.

Sāsanaṃ jotayitvāna,
abhibhuyya kutitthiye;
Vineyye vinayitvāva,
nibbuto so sasāvako.

Sasisse nibbute nāthe,
atthamentamhi sāsane;
Devā kandiṃsu saṃviggā,
muttakesā rudammukhā.

‘Nibbāyissati dhammakkho,
na passissāma subbate;
Na suṇissāma saddhammaṃ,
aho no appapuññatā’.

Tadāyaṃ pathavī sabbā,
acalā sā calācalā;
Sāgaro ca sasokova,
vinadī karuṇaṃ giraṃ.

Catuddisā dundubhiyo,
nādayiṃsu amānusā;
Samantato asaniyo,
phaliṃsu ca bhayāvahā.

Ukkā patiṃsu nabhasā,
dhūmaketu ca dissati;
Sadhūmā jālavaṭṭā ca,
raviṃsu karuṇaṃ migā.

Uppāde dāruṇe disvā,
sāsanat­thaṅ­gasū­cake;
Saṃviggā bhikkhavo satta,
cintayimha mayaṃ tadā.

‘Sāsanena vināmhākaṃ,
jīvitena alaṃ mayaṃ;
Pavisitvā mahāraññaṃ,
yuñjāma jinasāsanaṃ’.

Addasamha tadāraññe,
ubbiddhaṃ selamuttamaṃ;
Nisseṇiyā tamāruyha,
nisseṇiṃ pātayimhase.

Tadā ovadi no thero,
‘buddhuppādo sudullabho;
Saddhā­ti­dul­labhā laddhā,
thokaṃ sesañca sāsanaṃ.

Nipatanti khaṇātītā,
anante dukkhasāgare;
Tasmā payogo kattabbo,
yāva ṭhāti mune mataṃ’.

Arahā āsi so thero,
anāgāmī tadānugo;
Susīlā itare yuttā,
devalokaṃ agamhase.

Nibbuto tiṇṇasaṃsāro,
suddhāvāse ca ekako;
Ahañca pakkusāti ca,
sabhiyo bāhiyo tathā.

Kumārakassapo ceva,
tattha tatthūpagā mayaṃ;
­Saṃsā­ra­bandhanā muttā,
gotame­nā­nukam­pitā.

Mallesu kusinārāyaṃ,
jāto gabbheva me sato;
Mātā matā citāruḷhā,
tato nippatito ahaṃ.

Patito dabbapuñjamhi,
tato dabboti vissuto;
Brahma­cārī­ba­lenā­haṃ,
vimutto sattavassiko.

Khīro­da­na­ba­lenā­haṃ,
pañca­haṅ­ge­hupāgato;
Khīṇā­sa­vo­pa­vā­dena,
pāpehi bahucodito.

Ubho puññañca pāpañca,
vītivattomhi dānihaṃ;
Patvāna paramaṃ santiṃ,
viharāmi anāsavo.

Senāsanaṃ paññāpayiṃ,
hāsayitvāna subbate;
Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho,
etadagge ṭhapesi maṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā dabba­malla­putto thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Dabba­malla­puttat­theras­sāpadā­naṃ catutthaṃ.