Therāpadāna

Bhaddiyavagga

2. Kaṅ­khā­re­vatat­thera­apadāna

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammesu cakkhumā;
Ito satasahassamhi,
kappe uppajji nāyako.

Sīhahanu brahmagiro,
haṃsa­dun­dubhi­nissano;
Nāga­vik­kan­ta­gamano,
can­dasūrā­di­kappa­bho.

Mahāmatī mahāvīro,
mahājhāyī mahābalo;
Mahākāruṇiko nātho,
­mahāta­mapa­nūdano.

Sa kadāci tilokaggo,
veneyyaṃ vinayaṃ bahuṃ;
Dhammaṃ desesi sambuddho,
sattāsayavidū muni.

Jhāyiṃ jhānarataṃ vīraṃ,
upasantaṃ anāvilaṃ;
Vaṇṇayanto parisatiṃ,
tosesi janataṃ jino.

Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ,
brāhmaṇo vedapāragū;
Dhammaṃ sutvāna mudito,
taṃ ṭhāna­mabhi­pattha­yiṃ.

Tadā jino viyākāsi,
saṃghamajjhe vināyako;
‘Mudito hohi tvaṃ brahme,
lacchase taṃ manorathaṃ.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Revato nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Tena kammena sukatena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Pacchime ca bhave dāni,
jātohaṃ koliye pure;
Khattiye kulasampanne,
iddhe phīte mahaddhane.

Yadā kapila­vatthus­miṃ,
buddho dhammamadesayi;
Tadā pasanno sugate,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Kaṅkhā me bahulā āsi,
kappākappe tahiṃ tahiṃ;
Sabbaṃ taṃ vinayī buddho,
desetvā dhammamuttamaṃ.

Tatohaṃ tiṇṇasaṃsāro,
sadā jhānasukhe rato;
Viharāmi tadā buddho,
maṃ disvā etadabravi.

‘Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṃ vā,
Sakavediyā vā paravediyā vā;
Ye jhāyino tā pajahanti sabbā,
Ātāpino brahmacariyaṃ carantā’.

Satasahasse kataṃ kammaṃ,
phalaṃ dassesi me idha;
Sumutto saravegova,
kilese jhāpayiṃ mama.

Tato jhānarataṃ disvā,
buddho lokantagū muni;
Jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ aggo,
paññāpeti mahāmati.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā kaṅkhārevato thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Kaṅ­khā­re­vatat­theras­sāpadā­naṃ dutiyaṃ.