Therāpadāna

Bhaddiyavagga

3. Sīvalit­thera­apadāna

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammesu cakkhumā;
Ito satasahassamhi,
kappe uppajji nāyako.

Sīlaṃ tassa asaṅkheyyaṃ,
samādhi vajirūpamo;
Asaṅkheyyaṃ ñāṇavaraṃ,
vimutti ca anopamā.

Manujā­maranā­gānaṃ,
brahmānañca samāgame;
Samaṇab­rāhma­ṇā­kiṇṇe,
dhammaṃ desesi nāyako.

Sasāvakaṃ mahālābhiṃ,
puññavantaṃ jutindharaṃ;
Ṭhapesi etadaggamhi,
parisāsu visārado.

Tadāhaṃ khattiyo āsiṃ,
nagare haṃsasavhaye;
Sutvā jinassa taṃ vākyaṃ,
sāvakassa guṇaṃ bahuṃ.

Nimantayitvā sattāhaṃ,
bhojayitvā sasāvakaṃ;
Mahādānaṃ daditvāna,
taṃ ṭhāna­mabhi­pattha­yiṃ.

Tadā maṃ vinataṃ pāde,
disvāna purisāsabho;
Sarena mahatā vīro,
idaṃ vacanamabravi.

‘Tato jinassa vacanaṃ,
sotukāmā mahājanā;
Devadāna­va­gandhabbā,
brahmāno ca mahiddhikā’.

Samaṇabrāhmaṇā ceva,
namassiṃsu katañjalī;
‘Namo te purisājañña,
namo te purisuttama.

Khattiyena mahādānaṃ,
dinnaṃ sattāhikampi vo;
Sotukāmā phalaṃ tassa,
byākarohi mahāmune’.

Tato avoca bhagavā,
‘suṇātha mama bhāsitaṃ;
Appameyyamhi buddhamhi,
sasaṃghamhi patiṭṭhitā.

Dakkhiṇā tāya ko vattā,
appameyyaphalā hi sā;
Api ce sa mahābhogo,
ṭhānaṃ pattheti uttamaṃ.

Lābhī vipulalābhānaṃ,
yathā bhikkhu sudassano;
Tathāhampi bhaveyyanti,
lacchase taṃ anāgate.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādo,
oraso dhammanimmito;
Sīvali nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Tena kammena sukatena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃsūpago ahaṃ.

Ekanavutito kappe,
vipassī lokanāyako;
Uppajji cārudassano,
sab­ba­dham­ma­vi­passako.

Tadāhaṃ bandhumatiyaṃ,
kulas­saññata­rassa ca;
Dayito passito ceva,
āsiṃ kammantavāvaṭo.

Tadā aññataro pūgo,
vipassissa mahesino;
Parivesaṃ akārayi,
mahan­ta­mati­vis­su­taṃ.

Niṭṭhite ca mahādāne,
daduṃ khaj­ja­ka­sañ­hi­taṃ;
Navaṃ dadhiṃ madhuñceva,
vicinaṃ neva addasuṃ.

Tadāhaṃ taṃ gahetvāna,
navaṃ dadhiṃ madhumpi ca;
Kammas­sāmi­gharaṃ gacchiṃ,
tamesantā mamaddasuṃ.

Sahassamapi datvāna,
nālabhiṃsu ca taṃ dvayaṃ;
Tatohaṃ evaṃ cintesiṃ,
‘netaṃ hessati orakaṃ.

Yathā ime janā sabbe,
sakkaronti tathāgataṃ;
Ahampi kāraṃ kassāmi,
sasaṃghe lokanāyake’.

Tadāhamevaṃ cintetvā,
dadhiṃ madhuñca ekato;
Madditvā lokanāthassa,
sasaṃghassa adāsahaṃ.

Tena kammena sukatena,
cetanā­paṇi­dhīhi ca;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ.

Punāhaṃ bārāṇasiyaṃ,
rājā hutvā mahāyaso;
Sattukassa tadā duṭṭho,
dvāra­ro­dhama­kā­rayiṃ.

Tadā tapassino ruddhā,
ekāhaṃ rakkhitā ahuṃ;
Tato tassa vipākena,
pāpatiṃ nirayaṃ bhusaṃ.

Pacchime ca bhave dāni,
jātohaṃ koliye pure;
Suppavāsā ca me mātā,
mahāli licchavī pitā.

Khattiye puññakammena,
dvārarodhassa vāhasā;
Satta vassāni nivasiṃ,
mātukucchimhi dukkhito.

Sattāhaṃ dvāramūḷhohaṃ,
mahā­duk­kha­samap­pito;
Mātā me chandadānena,
evaṃ āsi sudukkhitā.

Suvatthitohaṃ nikkhanto,
buddhena anukampito;
Nikkhan­ta­diva­seyeva,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Upajjhā sāriputto me,
moggallāno mahiddhiko;
Kese oropayanto me,
anusāsi mahāmati.

Kesesu chijjamānesu,
arahat­ta­ma­pāpuṇiṃ;
Devā nāgā manussā ca,
paccaye upanenti me.

Padu­muttara­nā­thañca,
vipassiñca vināyakaṃ;
Yaṃ pūjayiṃ pamudito,
paccayehi visesato.

Tato tesaṃ visesena,
kammānaṃ vipuluttamaṃ;
Lābhaṃ labhāmi sabbattha,
vane gāme jale thale.

Revataṃ dassanatthāya,
yadā yāti vināyako;
Tiṃsa­bhik­khu­sahas­sehi,
saha lokagganāyako.

Tadā devopaṇītehi,
mamatthāya mahāmati;
Paccayehi mahāvīro,
sasaṃgho lokanāyako.

Upaṭṭhito mayā buddho,
gantvā revatamaddasa;
Tato jetavanaṃ gantvā,
etadagge ṭhapesi maṃ.

‘Lābhīnaṃ sīvali aggo,
mama sissesu bhikkhavo’;
Sabbalokahito satthā,
kittayī parisāsu maṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā sīvalithero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Sīvalit­theras­sāpadā­naṃ tatiyaṃ.