Itivuttaka 107

Bahukārasutta

Vuttañhetaṃ bhagavatā ­vuttama­rahatāti me sutaṃ: 

“Bahukārā, bhikkhave, brāhma­ṇa­gaha­patikā tumhākaṃ ye vo paccupaṭṭhitā cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­rehi. Tumhepi, bhikkhave, bahukārā brāhma­ṇa­gaha­pati­kānaṃ yaṃ nesaṃ dhammaṃ desetha ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pari­yosāna­kal­yāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevala­pari­puṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Evamidaṃ, bhikkhave, aññamaññaṃ nissāya brahmacariyaṃ vussati oghassa nittha­raṇat­thāya sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati:

“Sāgārā anagārā ca,
ubho aññoññanissitā;
Ārādhayanti saddhammaṃ,
yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

Sāgāresu ca cīvaraṃ,
paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Anagārā paṭicchanti,
parissa­ya­vinoda­naṃ.

Sugataṃ pana nissāya,
gahaṭṭhā gharamesino;
Saddahānā arahataṃ,
ariyapaññāya jhāyino.

Idha dhammaṃ caritvāna,
maggaṃ sugatigāminaṃ;
Nandino devalokasmiṃ,
modanti kāmakāmino”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Aṭṭhamaṃ.