Pāsādike bahū disvā,
bhāvitatte susaṃvute;
Isi paṇḍarasagotto,
apucchi phussasavhayaṃ.

“Kiṃchandā kimadhippāyā,
kimākappā bhavissare;
Anāgatamhi kālamhi,
taṃ me akkhāhi pucchito”.

“Suṇohi vacanaṃ mayhaṃ,
isi­paṇḍa­ra­sav­haya;
Sakkaccaṃ upadhārehi,
ācik­khis­sām­ya­nāga­taṃ.

Kodhanā upanāhī ca,
makkhī thambhī saṭhā bahū;
Ussukī nānāvādā ca,
bhavissanti anāgate.

Aññātamānino dhamme,
gambhīre tīragocarā;
Lahukā agarū dhamme,
añña­mañña­magāravā.

Bahū ādīnavā loke,
uppaj­jis­san­tya­nāgate;
Sudesitaṃ imaṃ dhammaṃ,
kilesessanti dummatī.

Guṇahīnāpi saṃghamhi,
voharantā visāradā;
Balavanto bhavissanti,
mukharā assutāvino.

Guṇavantopi saṃghamhi,
voharantā yathātthato;
Dubbalā te bhavissanti,
hirīmanā anatthikā.

Rajataṃ jātarūpañca,
khettaṃ vatthu­ma­jeḷakaṃ;
Dāsidāsañca dummedhā,
sādiyis­san­tya­nāgate.

Ujjhānasaññino bālā,
sīlesu asamāhitā;
Unnaḷā vicarissanti,
kalahābhiratā magā.

Uddhatā ca bhavissanti,
nīla­cīvara­pārutā;
Kuhā thaddhā lapā siṅgī,
carissan­t­yariyā viya.

Telasaṇṭhehi kesehi,
capalā añjanakkhikā;
Rathiyāya gamissanti,
danta­vaṇṇi­kapā­rutā.

Ajegucchaṃ vimuttehi,
surattaṃ arahaddhajaṃ;
Jigucchissanti kāsāvaṃ,
odātesu samucchitā.

Lābhakāmā bhavissanti,
kusītā hīnavīriyā;
Kicchantā vanapatthāni,
gāmantesu vasissare.

Ye ye lābhaṃ labhissanti,
micchājīvaratā sadā;
Te teva anusikkhantā,
bhajissanti asaṃyatā.

Ye ye alābhino lābhaṃ,
na te pujjā bhavissare;
Supesalepi te dhīre,
sevissanti na te tadā.

Milak­khura­janaṃ rattaṃ,
garahantā sakaṃ dhajaṃ;
Titthiyānaṃ dhajaṃ keci,
dhāris­sant­ya­vadā­ta­kaṃ.

Agāravo ca kāsāve,
tadā tesaṃ bhavissati;
Paṭisaṅkhā ca kāsāve,
bhikkhūnaṃ na bhavissati.

Abhibhūtassa dukkhena,
sallaviddhassa ruppato;
Paṭisaṅkhā mahāghorā,
nāgassāsi acintiyā.

Chaddanto hi tadā disvā,
surattaṃ arahaddhajaṃ;
Tāvadeva bhaṇī gāthā,
gajo atthopasaṃhitā.

Anikkasāvo kāsāvaṃ,
yo vatthaṃ paridhassati;
Apeto damasaccena,
na so kāsāvamarahati.

Yo ca vantakasāvassa,
sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena,
sa ve kāsāvamarahati.

Vipannasīlo dummedho,
pākaṭo kāmakāriyo;
Vibbhantacitto nissukko,
na so kāsāvamarahati.

Yo ca sīlena sampanno,
vītarāgo samāhito;
Odāta­manasaṅ­kappo,
sa ve kāsāvamarahati.

Uddhato unnaḷo bālo,
sīlaṃ yassa na vijjati;
Odātakaṃ arahati,
kāsāvaṃ kiṃ karissati.

Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca,
duṭṭhacittā anādarā;
Tādīnaṃ mettacittānaṃ,
nig­gaṇ­his­san­tya­nāgate.

Sikkhāpentāpi therehi,
bālā cīvaradhāraṇaṃ;
Na suṇissanti dummedhā,
pākaṭā kāmakāriyā.

Te tathā sikkhitā bālā,
aññamaññaṃ agāravā;
­Nādiyis­san­tu­paj­jhāye,
khaḷuṅko viya sārathiṃ.

Evaṃ anāgataddhānaṃ,
paṭipatti bhavissati;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca,
patte kālamhi pacchime’.

Purā āgacchate etaṃ,
anāgataṃ mahabbhayaṃ;
Subbacā hotha sakhilā,
aññamaññaṃ sagāravā.

Mettacittā kāruṇikā,
Hotha sīlesu saṃvutā;
Āraddhavīriyā pahitattā,
Niccaṃ daḷhaparakkamā.

Pamādaṃ bhayato disvā,
Appamādañca khemato;
Bhāve­thaṭṭhaṅ­gikaṃ maggaṃ,
Phusantā amataṃ padan”ti.

… Phusso thero ….