“Daharāhaṃ suddhavasanā,
yaṃ pure dhammamassuṇiṃ;
Tassā me appamattāya,
saccābhisamayo ahu.

Tatohaṃ sabbakāmesu,
bhusaṃ aratimajjhagaṃ;
Sakkāyasmiṃ bhayaṃ disvā,
nekkhammameva pīhaye.

Hitvānahaṃ ñātigaṇaṃ,
dāsakam­ma­ka­rāni ca;
Gāmakhettāni phītāni,
ramaṇīye pamodite.

Pahāyahaṃ pabbajitā,
sāpa­teyya­ma­nappa­kaṃ;
Evaṃ saddhāya nikkhamma,
saddhamme suppavedite.

Netaṃ assa patirūpaṃ,
Ākiñcaññañhi patthaye;
Yo jātarūpaṃ rajataṃ,
Chaḍḍetvā punarāgame.

Rajataṃ jātarūpaṃ vā,
na bodhāya na santiyā;
Netaṃ samaṇasāruppaṃ,
na etaṃ ariyaddhanaṃ.

Lobhanaṃ madanañcetaṃ,
mohanaṃ rajavaḍḍhanaṃ;
Sāsaṅkaṃ bahuāyāsaṃ,
natthi cettha dhuvaṃ ṭhiti.

Ettha rattā pamattā ca,
saṃ­kiliṭ­ṭha­manā narā;
Aññamaññena byāruddhā,
puthu kubbanti medhagaṃ.

Vadho bandho parikleso,
jāni sokapariddavo;
Kāmesu adhipannānaṃ,
dissate byasanaṃ bahuṃ.

Taṃ maṃ ñātī amittāva,
kiṃ vo kāmesu yuñjatha;
Jānātha maṃ pabbajitaṃ,
kāmesu bhayadassiniṃ.

Na hirañ­ña­suvaṇ­ṇena,
parikkhīyanti āsavā;
Amittā vadhakā kāmā,
sapattā sallabandhanā.

Taṃ maṃ ñātī amittāva,
kiṃ vo kāmesu yuñjatha;
Jānātha maṃ pabbajitaṃ,
muṇḍaṃ saṅghā­ṭi­pārutaṃ.

Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca,
paṃsukūlañca cīvaraṃ;
Etaṃ kho mama sāruppaṃ,
ana­gārūpa­nissayo.

Vantā mahesīhi kāmā,
ye dibbā ye ca mānusā;
Khemaṭṭhāne vimuttā te,
pattā te acalaṃ sukhaṃ.

Māhaṃ kāmehi saṅgacchiṃ,
yesu tāṇaṃ na vijjati;
Amittā vadhakā kāmā,
aggik­khan­dhūpamā dukhā.

Paripantho esa bhayo,
savighāto sakaṇṭako;
Gedho suvisamo ceso,
mahanto mohanāmukho.

Upasaggo bhīmarūpo,
kāmā sappasirūpamā;
Ye bālā abhinandanti,
andhabhūtā puthujjanā.

Kāmapaṅkena sattā hi,
bahū loke aviddasū;
Pariyantaṃ na jānanti,
jātiyā maraṇassa ca.

Duggatigamanaṃ maggaṃ,
manussā kāmahetukaṃ;
Bahuṃ ve paṭipajjanti,
attano rogamāvahaṃ.

Evaṃ amittajananā,
tāpanā saṃkilesikā;
Lokāmisā bandhanīyā,
kāmā maraṇabandhanā.

Ummādanā ullapanā,
kāmā cittap­pamad­dino;
Sattānaṃ saṃkilesāya,
khippaṃ mārena oḍḍitaṃ.

Anantādīnavā kāmā,
bahudukkhā mahāvisā;
Appassādā raṇakarā,
sukka­pak­kha­vi­sosanā.

Sāhaṃ etādisaṃ katvā,
byasanaṃ kāmahetukaṃ;
Na taṃ paccāgamissāmi,
nibbānābhiratā sadā.

Raṇaṃ karitvā kāmānaṃ,
sītibhā­vā­bhi­kaṅ­khinī;
Appamattā vihassāmi,
sabba­saṃ­yoja­nak­khaye.

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ,
ari­yaṭṭhaṅ­gikaṃ ujuṃ;
Taṃ maggaṃ anugacchāmi,
yena tiṇṇā mahesino”.

“Imaṃ passatha dhammaṭṭhaṃ,
subhaṃ kam­mā­radhī­ta­raṃ;
Anejaṃ upasampajja,
rukkhamūlamhi jhāyati.

Ajjaṭṭhamī pabbajitā,
saddhā saddham­ma­sobhanā;
Vinī­tuppa­lavaṇṇāya,
tevijjā maccuhāyinī.

Sāyaṃ bhujissā anaṇā,
bhikkhunī bhāvitindriyā;
Sab­bayoga­visaṃ­yuttā,
katakiccā anāsavā”.

Taṃ sakko devasaṅghena,
upasaṅkamma iddhiyā;
Namassati bhūtapati,
subhaṃ kam­mā­radhī­ta­ranti.

… Subhā kammāradhītā therī ….

Vīsatinipāto niṭṭhito.