Aṅguttara Nikāya 6

5. Dhammikavagga

51. Ānandasutta

Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: 

“Kittāvatā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā sam­phuṭṭha­pubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti? “Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṃyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso sāriputta, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca: 

“Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti—suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā­nupekkhati. Yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho’ti? Te tassa āyasmato avivaṭañceva vivaranti, anuttā­nīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅ­khā­ṭhāni­yesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ettāvatā kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā sam­phuṭṭha­pubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti.

“Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso, yāva subhāsi­tañ­cidaṃ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṃ chahi dhammehi samannāgataṃ āyasmantaṃ ānandaṃ dhārema. Āyasmā hi ānando dhammaṃ pariyāpuṇāti—suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathā­pariyat­taṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā­nupekkhati. Āyasmā ānando yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te āyasmā ānando kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho’ti? Te āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti, anuttā­nīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅ­khā­ṭhāni­yesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodentī”ti.

Navamaṃ.