Therāpadāna

­Gan­dho­da­ka­vagga

7. Tiṇa­kuṭi­dāyakat­thera­apadāna

“Nagare bandhumatiyā,
ahosiṃ parakammiko;
Parakammāyane yutto,
parabhattaṃ apassito.

Rahogato nisīditvā,
evaṃ cintesahaṃ tadā;
Buddho loke samuppanno,
adhikāro ca natthi me.

Kālo me gatiṃ sodhetuṃ,
khaṇo me paṭipādito;
Dukkho niraya­samphasso,
apuññānañhi pāṇinaṃ.

Evāhaṃ cintayitvāna,
kammasāmiṃ upāgamiṃ;
Ekāhaṃ kammaṃ yācitvā,
vipinaṃ pāvisiṃ ahaṃ.

Tiṇakaṭṭhañca valliñca,
āharitvānahaṃ tadā;
Tidaṇḍake ṭhapetvāna,
akaṃ tiṇakuṭiṃ ahaṃ.

Saṃ­ghassat­thāya kuṭikaṃ,
niyyādetvāna taṃ ahaṃ;
Tadaheyeva āgantvā,
kammasāmiṃ upāgamiṃ.

Tena kammena sukatena,
tāvatiṃ­sa­ma­gaccha­haṃ;
Tattha me sukataṃ byamhaṃ,
kuṭikāya sunimmitaṃ.

Sahassakaṇḍaṃ satabheṇḍu,
dhajālu haritāmayaṃ;
Sata­sahas­sa­niyyūhā,
byamhe pātubhaviṃsu me.

Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi,
devattaṃ atha mānusaṃ;
Mama saṅ­kappa­maññāya,
pāsādo upatiṭṭhati.

Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā,
lomahaṃso na vijjati;
Tāsaṃ mama na jānāmi,
tiṇa­kuṭikā­yidaṃ phalaṃ.

Sīhabyagghā ca dīpī ca,
accha­koka­tarac­chakā;
Sabbe maṃ parivajjenti,
tiṇa­kuṭikā­yidaṃ phalaṃ.

Sarīsapā ca bhūtā ca,
ahī kumbhaṇ­ḍarak­khasā;
Tepi maṃ parivajjenti,
tiṇa­kuṭikā­yidaṃ phalaṃ.

Na pāpasu­pinas­sāpi,
sarāmi dassanaṃ mama;
Upaṭṭhitā sati mayhaṃ,
tiṇa­kuṭikā­yidaṃ phalaṃ.

Tāyeva tiṇakuṭikāya,
anubhotvāna sampadā;
Gotamassa bhagavato,
dhammaṃ sacchikariṃ ahaṃ.

Ekanavutito kappe,
yaṃ kammamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
tiṇa­kuṭikā­yidaṃ phalaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā tiṇakuṭidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Tiṇa­kuṭi­dāyakat­theras­sāpadā­naṃ sattamaṃ.